Aleksa ir vienkārša meitene, kura pārvākusies no laukiem uz pilsētu, lai mācītos un atrastu savu vietu zem saules. Viņa negaida daudz no dzīves, bet iespējams dzīve gatavo daudz priekš viņas. Viss izšķiras brīdī, kad viņa satiek kādu īpašu vīrieti...
Tā nevar turpināties, es nodomāju izejot no kluba. Es esmu boss jau divus gadus, bet joprojām jācīnās, lai viņi mani klausītu. Triecu dūri pret sienu, iztēlojoties, ka tā ir kāda no manu padoto sejām. Man sāpēja roka, tomēr kopumā man palika vieglāk. Es nevērīgi paskatījos uz savu roku. Velns!- es klusībā nolamājos. Es nevarēju rādīties saviem vīriem šāds. Mafijas boss neasiņo. Mafijas boss ir stiprs. Mafijas boss ir aukstasinīgs. Es zināju, ka varu būt es tikai vienā vietā, un kājas mani jau nesa pa ierasto maršrutu. Kāda jauna sieviete, ko iepriekš nebiju redzējis atvēra durvis un gandrīz uzskrēja man virsū. Viņa kavējās skatoties uz mani, un arī man pavērās iespēja viņu apskatīt. Vienkārši ģērbusies džinsos, jakā un kedās, simpātiska, ar izteikti sievišķīgām formām, sarkaniem matiem un caururbjošām zilām acīm.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Atvainojiet.- viņa pateica un nosarkusi atkāpās. Tas bija tik mīlīgi. Bet pirms es paspēju ko bilst Anna priecīgi iesaucās- Daniel!- itkā es būtu gaidītākais ciemiņš pasaulē. Izmantojot manu novērsto uzmanību, meitene izslīdēja no kafejnīcas vakara puskrēslā.
Sveika Anna- es, bēdīgi pasmaidot, atsaucu, aizverot aiz sevis durvis.
Vai viss kārtībā?- Anna atteica, omulīgi darbojoties aiz letes, gatavojot manu piparmētru tēju kā parasti.
Eh. Nezinu. Amm laikam. Zini darbs nav viegls...- es stostījos, nervozi izlaižot roku caur matiem.
Ak vai! Kas noticis tavai rokai?- Anna satraukti iesaucās un ieskrēja virtuvē. Atgriezās viņa pēc brīža ar aptieciņu rokās.
N-nekas īpašs.- es atteicu, ļaujot Annai darboties ap maniem apskādētajiem dūres kauliņiem.
Darbā kas nogāja greizi? Tu zini, ka man nepatīk, ka tavs tēvs tevi tur iepina. Vai tev ir problēmas?- Anna nervozi bēra pār mani jautājumus.
N-nu jā tu zini. Es neesmu sajūsmā. Bet kas jādara, jādara. Huhh.- Es nopūtos un nolaidis galvu turpināju. -Es negribu tevi biedēt. Bet šodien atklājām žurku. Nācās viņu spīdzināt, lai viņš atklātu, ko ir izstāstījis mentiem. Un beigās atbrīvoties no viņa... Man likās mēs esam draugi. Es nevienam nevaru uzticēties. Izņemot tevi, tēti un Mariju protams.
Anna izskatījās šokēta, tomēr klusējot turpināja apstrādāt manu roku. -Man nevajadzēja tev to stāstīt. Piedod! Vienkārši viss ir sakrājies. Marija ir prom skolā, un tētim es to nevaru stāstīt, ņemot vērā viņa veselības stāvokli. Ja vien mamma būtu šeit...
Ak Daniel...- Anna sērīgi teica -Tu biji par jaunu lai pārņemtu tēva biznesu, un būtu labi, ja tev to vispār nebūtu jāpārņem. Tā ir liela nasta. Tu esi pārāk labs puisis, lai nodarbotos ar tādām netīrām lietām. Tev vajadzētu atrast labu meiteni, kas tevi atbalstītu, un nodibināt ģimeni, un dzīvot laimīgi.
Ak, Anna beidz, neber sāli rētā. Tu zini, ka es nevaru atļauties pakļaut sievieti, vēl jo vairāk bērnu briesmām, kas nāk līdzi manam darbam.- Es attraucu. Es to sapratu, bet manā prātā ielavījās aina, kā es sēžu uz lieveņa nelielas lauku mājas priekšā un man blakus sēž tā rudmate meitene, bet pa zālienu skraida divi mazi bērneļi un spēlējas ar kucēnu. Tā tik būtu dzīve... Nē. Es sapurinu galvu. Tā nav mana dzīve par ko es sapņoju, un šobrīd domāt par meitenēm ir absolūti neprātīgi. Man jākoncentrējas.
Labi labi vainīga.- Anna attrauc -Es izpirkšu savu vainu.- un viņa aizskrien aiz letes. Es aplūkoju savu roku, gandrīz kā jauna. Anna atgriezās turot rokās piparmētru tēju un šķīvīti ar virtuļiem. Es jau zināju ka tie ir mani mīļākie ar šokolādes pildījumu un cukuroti kanēlīgu garoziņu. Kā lai tas nepaceļ omu?
Es kāri noteisāju vairākus virtuļus un izdzeru tēju. Pārliecinājos, ka neesmu noķēpājis uzvalku, un atviegloti nopūtos. -Kā tev veicas biznesā Anna? Kas jauns?- es jautāju.
Nu klientu jau netrūkst. Darba roku trūkst, bet šo problēmu laikam būšu atrisinājusi. Pirms ienāci runājām ar kādu meiteni. Viņa pieteicās palīgā.- Anna priecīgi čaloja, ņemot nost no loga plakātu ar uzrakstu "MEKLĒJAM DARBINIEKU".
Tas ir lieliski Anna!- es teicu - Man laikam vajadzētu doties atpakaļ uz klubu dārgā.- es negribīgi novilku, un cēlos augšā.
Labi Daniel. Nekavēšu tevi. Man arī laiks doties mājās.- Anna atbildēja.
Atstājis uz galda naudas žūksni devos ārā. -Tu iedevi par daudz!- Anna sauca no mugurpuses, bet es tikai pamāju ar roku un gāju tālāk.
Wow es negaidīju, ka kāds šo tiešām arī lasīs! Paldies jums par to! ❤ Ja jums ir kādi ieteikumi, vai labojumi, vai vienkārši komentāri, droši rakstiet! 😄 Un balsojiet!
