Aleksa ir vienkārša meitene, kura pārvākusies no laukiem uz pilsētu, lai mācītos un atrastu savu vietu zem saules. Viņa negaida daudz no dzīves, bet iespējams dzīve gatavo daudz priekš viņas. Viss izšķiras brīdī, kad viņa satiek kādu īpašu vīrieti...
Jau pagājis mēnesis, kopš es aizmuku no Aleksas. Lai viņu pasargātu. Protams es visu neatstāju pašplūsmā. Es atstāju Leo pārvaldīt bisznesu, bet Maksam piekodināju apsargāt Aleksu.
Es devos uz Montserratas salu, Karību jūrā. Tā ir samērā tūristu maz iecienīta sala, tāpēc mēs to izmantojam kā atspēriena punktu narkotiku importam. Protams, sakarā ar to, ka šeit bija bāzēta mūsu bizensa "filiāle", šeit atradās arī mūsu ģimenei piederoša villa. Zvilnot uz pludmales krēsla, uz balkona, pavērās burvīgs skats uz mūsu nelielo privāto ostu.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Braucienu sanāca labi apvienot ar darba darīšanām. Varēju atrisināt pāris šeit radušās problēmas. Tomēr tagad, kad darbi bija padarīti, man īsti nebija ko darīt. Varēju tikai atpūsties. Galu galā šeit bizness visu laiku bija labi funkcionējis arī bez manas klātbūtnes. Un garlaikošanās galīgi nenāca par labu manam morālajam stāvoklim.
Šādā brīdī es vislabāk būtu strādājis caurām diennaktīm, lai tikai novērstu savas domas no viņas. Bet tagad viss, kas bija manā prātā, bija Aleksa.
Pēkšņi mans telefons iezvanījās. Ekrānā izgaismojās zvanītāja vārds- Makss. Mani strauji pārņēma nelaba priekšnojauta, un es ātri pacēlu telefonu nu jau trīcošiem pirkstiem.
Viņai uzbruka.- viņš paziņoja. Es jutu kā asinis atplūst no manas sejas, un labi, ka es jau sēdēju. Bailes un dusmas mani pārņēma savā varā un es, saspiedis telefonu pirkstos sāku uz to bļaut.
Es tev teicu, ka tu atbildēsi ar savu galvu, ja no viņas galvas kaut matiņš nokritīs! - es dusmās spļāvu - vai viņa ir dzīva vai mirusi!? Vai viņa ir cietusi? Kas notiek?
Nē. Viņai viss kārtībā. Tika cauri ar izbīli. - Makss mierīgi atbildēja. Viņš zināja, kāds es esmu dusmās, un neuztvēra to personīgi.
Vai tu nopratināji uzbrucējus? Vai viņi ir kā saistīti ar draudētāju? Vai tu zini, kurš tas bija? - nedaudz nomierinājies es sāku viņu izprašņāt.
Nē. Diemžēl nesanāca. Nācās steidzami viņus likvidēt. Es nedomāju, ka viņi tajā ir iesaistīti. Izskatījās pēc parastiem salašņām.- Makss man atbildēja.
Tas gan slikti. Tas ir slikti. Tas tikai pierāda, ka man nevajadzēja aizbraukt! Pasaule ir bīstama un būs vislabāk, ja es būšu viņai blakus. Es viņu varēšu pasargāt! Vai viņa ir pie tevis? - es sāku nervozi vārīties.
Jā.- Makss atbildēja.
Iedod viņai telefonu!- es viņam pavēlēju.
Jā? - es dzirdēju viņas balsi, un šobrīd tā likās vislabākā skaņa pasaulē.
Sveika Aleksa! Te Daniels. Es gribēju tevi pasargāt, bet izskatās, visvieglāk tevi pasargāt būs, ja es pats būšu tev blakus. Es tūlīt pat lidoju atpakaļ. Es likšu, lai tevi ved uz manu māju. Es arī likšu, lai tev atved ārstu, lai viņš tevi var izmeklēt, un pārliecināties, ka ar tevi tiešām viss kārtībā. - es runāju ātri un pārliecinoši, neļaujot viņai iebilst.
Bet...- viņa iesāka, bet es negribēju ļaut viņai pretoties. Viņa nezin, kas viņai draud!
Nekādu bet! - es pārliecinoši noskaldīju- Aleksandra esi laba meitene un gaidi mani mājās!
Nu labi! - viņa beidzot padevās - Es tevi gaidu!
Pēc tā telefons nonāca atpakaļ pie Maksa, un es viņam devu norīkojumus aizvest Aleksu uz mana tēva māju, un pirms tam izsaukt mūsu ārstu, lai viņš būtu tur, kad viņi ieradīsies. Lai viņa uzturās manā istabā, bet istabu lai apsargā pāris apsargi pie durvīm, zem logiem un uz jumta. Es nevēlos, lai ar viņu notiek vēl kas slikts.
Pēc tā mēs beidzām sarunu, bet, lieki netērējot laiku, es tūlīt zvanīju uz lidostu, un paziņoju, ka lidmašīnai jābūt gatavai cik vien ātri iespējams.
Hey hey! Nezinu, vai Jūs pamanījāt, bet šī grāmata bija pazudusi uz veselu diennakti! Es gandrīz dabūju sirdstrieku, un sacēlu kājās visu Wattpad klientu atbalsta centru. Tieši tā! Es neizņēmu grāmatu, bet tā vienā jaukā dienā ņēma un pazuda bez pēdām, itkā nekad nebūtu bijusi! Es tiešām ļoti pārdzīvoju, jo zinu, cik pati esmu sarūgtināta, kad iesāku lasīt kādu grāmatu, bet tai nav nobeiguma. Paldies Dievam, grāmata ir atpakaļ un es atkal varu naktīs mierīgi gulēt! Ceru, Jums patīk jaunā daļa! Es Jūs visus mīlu!❤❤❤
