Melnie uzvalki

9. nodaļa

Aleksas POV

Mmm, tas tik bija salds miedziņš... Es pamodos, izstaipījos un žāvājos.

Es atvēru acis un pēkšņi mani satrieca atskārsme - es esmu dzīvoklī! Bet es aizmigu Daniela mašīnā! Es bailīgi pacēlu segu un ar šausmām sapratu. Viņš mani ir noģērbis!

Es piecēlos un ātri uzrāvu mugurā kleitiņu. Es izstaigāju dzīvokli domājot kur atrast Danielu, bet viņa nekur nebija. Durvis bija aizslēgtas, un rezerves atslēga bija pazudusi. Ak nē. Tagad kaut kādam svešiniekam, kurš mani izģērba, ir mana mājas atslēga. Sasodīts!

Es iegāju virtuvē un atradu uz galda savas mantas. Nu vismaz apzadzis viņš mani nav. Lai gan neizskatījās, ka viņam kaut kas no tā varētu būt vajadzīgs. Viņš jau tā pat izskatījās pēc miljonāra vai kā tamlīdzīga.

Es atbloķēju telefonu un ieraudzīju jaunu ziņu. No Daniela. Man ir viņa numurs? Kas te pagājušonakt notika?

Es atvēru ziņu un lasīju- D: Piedod, ja es atļāvos par daudz! Tu vienkārši tik saldi gulēji, un es negribēju tevi modināt. Es aizņēmos tavas rezerves atslēgas, jo nevēlējos, lai tu paliec neaizslēgtā dzīvoklī. Es arī paņēmu tavu numuru, lai varētu tev atgriezt atslēgas.

Hmm. Kad viņš to teica, tas viss izklausījās tik loģiski un pašsaprotami. Ko gan es iedomājos? Ka viņš mani nomierināja, atveda mājās, uznesa mani uz manu dzīvokli trešajā stāvā un parūpējās par mani tikai tapēc, lai beigās patīksminātos par manu puspliko miesu? Galu galā, ja jau es biju tik cieši iemigusi, ka viņš varēja novilkt manus pieguļošos džinsus, viņam noteikti problēmas nesagādātu arī novilkt manu apakšveļu, ja viņš to būtu gribējis.

Es brīdi padomājusi sāku drukāt atbildi - A: Viss kārtībā! Paldies tev! Aizmigt svešinieka mašīnā jau tikai es varu... Bet ja tu gribēji mani vēlreiz satikt varēji vienkārši pateikt. Un savu numuru es tev arī pati varēju iedot. - es nospiedu sūtīt.

Gandrīz uzreiz saņēmu atbildi, itkā viņš to vien būtu darījis, kā gaidījis manu atbildi. Kā tad, noteikti! Viņš gan tagad sēž un kā tāda pusaugu meitene satraukti gaida manas ziņas. Viņam noteikti apkārt spieto vesels bars fantastisku meiteņu. Viņš taču strādā klubā.

D: Es taču neesmu svešinieks! Mēs vakar iepazināmies. Un nav par ko! Es nepaspēju tev pajautāt to visu, pirms tu aizmigi.

Vārds vietā, ko lai saka. Vēlreiz nolamāju sevi par aizmigšanu viņa mašīnā. Mēģināju izspļaut kādu koķetīgu joku. Hmm par ko gan es domāju. Nekad neesmu bijusi laba koķetēšanā. Un pat, ja būtu, kāpēc gan lai es ar viņu koķetētu?

A: Tu ar mani vakar paguvi iepazīties krietni labāk, nekā es ar tevi! Izģērbi mani, vēl pie tam bez randiņa!

Jā un tagad viņš padomās, ka esmu dusmīga. Varbūt vajadzēja beigās pievienot flirtējošu smaidiņu? Un vispār kāpēc tas mani satrauc?

D: Es vēlreiz atvainojos! Klau es varētu tev mēģināt atlīdzināt! Tev netika randiņš pirms tam, bet, ja tu vēlies, mēs vienu varam uzorganizēt. Un tad jau redzēs, kas būs tālāk...

Vai viņš tiešām uzrakstīja to, ko es domāju, ka viņš uzrakstīja? Viņš aicina mani uz randiņu? Es neticu savām acīm! Kāpēc lai tāds vīrietis kā Daniels gribētu tādu meiteni kā es vest uz randiņu? Manī taču nav nekā īpaša. Un vispār, ko lai es velku mugurā? Es taču izskatīšos pēc noplukušas peles blakus Daniela staltajam stāvam viņa smalkajā uzvalkā!

A: Es nezinu, kad mēs varēsim satikties. Atkarībā, kad tu tiec. Varbūt vēlāk pēcpusdienā, jo no rīta puses es grasījos iet sapirkt sev kādus traukus.

Es centos neizpūst no mušas ziloni. Galu galā, ja jau es viņam iepatikos vakardien, džinsos un ādas jakā, nekam briesmīgam nevajadzēja notikt. Varbūt es pa dienu paspēšu ko jauku nopirkt, ko varētu vilkt uz randiņu.

D: Vakarā es diemžēl netieku, jo paredzētas darba darīšanas, bet es labprāt izrādītu tev pilsētu un palīdzētu atrast trauku veikalu un traukus, ja tev nav iebildumu. Galu galā es nevēlos, lai tu vēlreiz apmaldītos.

Tas ir variants. Galu galā cik šiki jāsapošas pastaigai pa pilsētu? Cik mīļi no viņa puses. Izklausās, ka viņam rūp, lai man viss būtu kārtībā.

A: Cikos un kur mēs satiksimies?

D: Esi gatava pēc stundas! Es piebraukšu!

Es iespurdzos un, pirms steidzos uz vannasistabu nomazgāties, uzdrukāju ziņu A: ok. Pēc stundas man jābūt gatavai!

Wow! Burtiski 2 dienu laikā mani lasījumi ir pieauguši 2x un par zvaigznītēm vispār nerunāsim! Man prieks, ka Jums patīk! Mani tikai nedaudz satrauc viens jautājums- vai Jums patīk tas, ka daudz kas ir paralēli aprakstīts gan no Aleksas, gan Daniela skatupunkta? No vienas puses stāsta līnija nevirzās uz priekšu varbūt tik ātri, kā gribētos, bet no otras puses Jums, lasītājiem, ir ļauts saprast, ko domā katrs no viņiem, un paskatīties uz lietām dažādi. Kā Jums patiktu labāk? Nekautrējieties un atstājiet komentāru, vai rakstiet privāti!