Melnie uzvalki

11. nodaļa

Daniela POV

Es izlaidu Aleksu pie viņas mājas, un mēs ar Leo braucām darba virzienā. Man bija kāds brīdis pārdomāt šodien notikušo. Viņa tiešām bija savādāka nekā citas meitenes. Viņā bija kaut kas īpašs. Viņa bija patstāvīga, un nebūt necentās no manis izvilkt naudu. Drīzāk viņa pat dusmojās, ka nopirku viņai mantas, lai gan tas nebija nekas īpašs. Nav jau tā, ka es viņai būtu nopircis māju vai mašīnu.

Un viņas izskats. Viņa bija tik dabīga. Nesamākslota. Viņai nebija veiktas 10 plastiskās operācijas, lai izlabotu katru mazāko trūkumu un uzpumpētu krūtis un lūpas. Viņas ādu neklāja kārta mākslīgā iedeguma, un viņas seja nebija uzzīmēta. Viņa bija vienkāršs cilvēks. Tāda pati kā es.

Un tam visam pa virsu, viņai dzīvē bija mērķi. Mērķi, kas bija līdzīgi maniem. Izveidot ģimeni. Izveidot biznesu. Dzīvot laimīgu dzīvi. Un viņa gāja uz saviem mērķiem. Un viņā bija degsme. Viņas acīs bija dzirkstelīte. Viņa nebija dzīves salauzta kā es. Tas arī man lika justies optimistiskāk.

Viņai blakus es jutos tik labi, ka es biju gatavs riskēt ar visu, lai tikai būtu vienmēr viņai blakus. Lai piepildītu viņas sapņus par laimīgu dzīvi. Es atteiktos, pat negaidot sekundi, no visa, kas man ir, lai tikai būtu ar viņu.

Pēkšņi manas pārdomas pārtrauca pīkstiens no mana telefona. Tā noteikti ir Aleksa. Priecīgs es paķēru telefonu un skatījos ekrānā. Ziņa bija no nezināma numura. Es neko sliktu nedomājot atvēru to. Ziņā biju redzams es ar Aleksu veikalā. Aleksai rokās bija spilvens, ko viņa pētīja un vienlaicīgi kaut ko priecīgi stāstīja man. Es stāvēju viņai blakus ar apmierinātu smīnu. Es neticīgi lasīju, to, kas bija uzrakstīts tālāk.

Vai tiešām tu domāji, ka tāds izdzimums kā tu var dzīvot normālu dzīvi? Ja man būs pamats domāt, ka viņa ir tev svarīga, es viņu nogalināšu, tā pat kā tu nogalināji to, kas man dārgs! Tapēc iesaku tev netuvoties vairs viņai, ja ne, viņa cietīs! Un tu būsi vainīgs!

Es dusmās sažņaudzu dūres. Kurš pie velna atļaujās draudēt man un Aleksai. Kā viņi uzzināja, ka mēs tiekamies? Mani kāds izseko? Es mēģināju zvanīt uz numuru, bet telefonā dzirdēju vien izslēgts vai atrodas ārpus uztveršanas zonas. Noteikti priekšapmaksas numurs.

Kādu brīdi drudžaini pārskaitījis visus savus ienaidniekus, es sapratu, ka variantu ir pārāk daudz. Man nav citas izvēles, kā tikai atkāpties no Aleksas.

Es izvilku otru telefonu, ko nopirku speciāli saziņai ar Aleksu un uzrakstīju viņai: Piedod, bet man negaidīti nākas braukt komandējumā. Es būšu ārzemēs un ar mani nebūs iespējams sazināties. Nesatraucies.

Leo! - es uzsaucu - Plānu maiņa. Braucam uz lidostu.

Leo paklausīja un pagrieza mašīnu lidostas virzienā. Es sazvanīju lidostu un paziņoju, ka stundas laikā manai lidmašīnai jābūt gatavai lidojumam uz Karību jūras salām.

Man jānogaida, lai Aleksa mani nemeklētu.

Paldies visiem, ka lasat, balsojat un pat komentējat! Beidzot esmu tikusi galā ar lielāko daļu vasaras darbu, un tagad centīšos ievietot jaunas daļas biežāk! ❤❤❤