nirt

3.

Modinātājs nozvanīja jau ceturto reizi ,brīdinot ,ka ir pēdējais laiks celties.Saņēmu matus nekārtīgā copē ,un paņēmusi savu jauno kosmētikas maciņu ,devos vannasistabas virzienā.Atgriezu krānu izlietnē ,un pabāzusi rokas zem remdenās ūdens strūklas ,noskaloju seju.Nosusināju ādu maigā dvielī ,un sāku pirmo reizi krāsoties.Kā man mācīja pa priekšu ir jāuzliek bāze ,un izvilkusi mazo tūbiņu ,es sāku krāsoties ,pēc 20.minūtēm esot jau gatavai.Priekš pirmās reizes ,man pat ļoti patika.Nebija nekas daudz ,tikai konsīleris ,iekrāsotas uzacis ,skropstas ,vaigu sārtums ,un pa virsu visam matējošs pūderis.

Matus izlaidu un izķemmēju,kā arī aizspraudu šķipsnu uz aizmuguri ,lai mati nekristu acīs.Uzvilku mugurā vakardienas nopirkto ,sarkano kleitiņu ,par kuru Šarlote ļoti staroja.Paķēru vēl melnu jaciņu ,ja nu gadījumā paliek vēsāk.No naktsskapīša paņēmu jauno telefonu ,un ieliekot to somā ,devos lejā ,jau atpazīstot patīkamo pankūku smaržu.Somu noliku koridorī uz dīvāna ,pati iegriežoties uz virtuvi ,kur Edijs gatavoja brokastis ,biju pārsteigta ,domādama ,ka Šarlote bija tā ,kas šiverē pa virtuvi.

-"Labrīt."- izkrekšķināju kaklu ,un apsēdos pie galda,no šķīvja paņemot lielu ,sārtu zemeni.- "Esi gatava pirmajai skolas dienai?" - vīrietis vaicāja ,man iedomājoties par skolu ,un nelielai zosādai parādoties uz manām rokām.Kad par to iedomājas ,man neliekas ,ka esmu gatava ,kautvai no rīta nekāda uztraukuma nebija ,neskaitot to ,ka es aizgulējos par pusstundu ,nospiežot katru modinātāju.- "Itkā." - paraustīju plecus ,un uzliku uz šķīvja pankūkas ,kuras Edijs bija sacepis.Viņš iesmējās un pazuda aiz virtuves durvīm.

Tiesāju gardās pankūkas ,nelieliem uztraukuma taureņiem lidinoties manā vēderā.Uztraukums nebija liels ,tas pat bija patīkams ,jo es vēlējos beidzot mācīties skolā.Līdz šim ,visu skolas vielu apguvu bērnu namā ,kas bija ļoti garlaicīgi.- "Hei." -Emerijs izdvesa savā vēl aizsmakušajā balsī,ienākot virtuvē.Es jau biju paēdusi ,un sāku mazgāt netīros traukus ,kuri bija sakrājušies no vakardienas vakara.Pamāju puisim ar galvu ,itkā ar žestiem atbildot.- "Mums vispār drīz jābrauc ,ja gribam skolā nonākt laicīgi.Es vēlos arī tevi iepazīstināt ar saviem draugiem." - Emerijs teica ,man sastingstot,un izslēdzot krānu pa kuru tecēja ūdens.Ar draugiem?Es taču esmu bārene ,tas ir - biju,un nezinu kā viņi reaģēs uz mani.Puisis ieraugot manas nelielās bailes ierunājās.

- "Viņiem tu patiksi ,neuztraucies tik ļoti." - viņš iesmējās ,taču tas mani ne kripatiņu nenomierināja.- "Es esmu bārene ,kas bērnu namā nodzīvojusi 12.gadus ,viņi nesapratīs." - izdvesu ,nemierīgi apsēžoties pretī puisim.Viņš bija pavisam mierīgs ,un turpināja ēst savas pankūkas.- "Tici man ,sapratīs.Manam draugam māsīca arī ir adoptēta ,un ja gribi citiem tas nemaz nav jāzin ,pateiksim tikai maniem draugiem ,jo negribu no viņiem neko slēpt.Precīzāk sakot ,viņi jau zin ,negribēju ,lai nober tevi ar miljons jautājumiem pirmajā skolas dienā."- piekrītoši pamāju ar galvu, viņam bija taisnība ,par ko man uztraukties?

Uzvilku baltas kediņas ,un devos uz mašīnas pusi ,Emerijam iekāpjot šofera pusē.Viņš ieslēdza mūziku ,un izbrauca no pagalma.Visu ceļu skatījos ārā pa logu ,līdz bijām klāt pie milzīgās ,brūnās ēkas.Cilvēki drūzmējās visapkārt ,bariņi stāvēja pie mašīnām ,daži pa taisno devās iekšā skolā , citi lēnā gaitā pastaigājās.Ieskatījos pulkstenī ,un tas rādīja ,ka pēc 15.minūtēm sākas pirmā stunda.- "Kur man jāiet?" - uztraukusies vaicāju ,jūtot ,ka plaukstas pamazām svīst no uztraukuma.Vēders mazliet sāpēja ,un piespiedusies cieši pie brāļa sāniem ,devāmies iekšā skolā ,viņam pa laikam sasveicinoties ar pusaudžiem.

- "Tagad iepazīstināšu tevi ar saviem draugiem ,un tad pavadīšu uz pirmo stundu." - puisis teica ,kad tuvojāmies jau bariņam ar skolēniem ,kuri māja Emerijam.Piegājuši pie viņiem ,visi pievērsa skatienus man,un puisis iesmējies par manu nopietno seju iesāka runāt.- "Šī ir mana māsa Eiprila." - visi pasmaidīja ,un sasveicinājās.Iepazinos ar visiem ,un jutos daudz atvieglotāka.

- "Kur ir Kamerons?" - Melānija vaicāja ,saprotot ,ka kāds vēl nav šeit.- "Problēmas ar Vanesu." - Našs atbildēja ,man neko nesaprotot.Stāvēju ,un vienkārši klausījos par ko viņi runā ,līdz atskanēja zvans.- "Eipril ,kas tev par stundu?" - meitene vārdā Luna vaicāja ,viņai bija melni ,gari mati ,kas bija ielokoti.Mugurā bija melni džinsi ,un gaiši dzeltens ,pasteļkrāsas hūdijs.Ieskatījos stundu sarakstā kuru Šarlote vakar bija iedevusi ,un pasniedzu to meitenei.Viņas acis iemirdzējās ,salīdzinot to ar savējo stundu sarakstu.- "Mums ir gandrīz visas stundas kopā ,izņemot ekonomiku un mūziku." - viņa iespurdzās ,aplecot man ap kaklu.Es plati smaidīju ,saprotot ,ka šī diena nemaz nebūs tik slikta.

- "Nenožmiedz nabaga meiteni jau pirmajā dienā." - Tailers ar gaišiem matiem ierunājās ,visiem iesmejoties un dodoties uz savām klasēm.Sekoju Lunai ,daudziem uz mums uzmetot skatienus.- "Paldies Dievam ,beidzot kāds foršs cilvēks manās stundās.Kur tu biji ātrāk?" - Luna pasmaidīja ,man iesmejoties.Viņa patiešām bija ļoti jauka un izpalīdzīga ,kas padarīja šo dienu vēl labāku.

Ieejot klasē ,visi saskatījās un pievērsa mums uzmanību ,precīzāk sakot ,man.- "Džeksone, atkal kavē." - skolotāja norūca ,adresējot Lunai,un pēctam pievēršot uzmanību man.- "Tu laikam esi jauniņā." - viņa teica ,paceļot galvu no sava bloknota,man piekrītoši pamājot ar galvu.Luna jau bija ieņēmusi savu vietu vienā no soliem ,un ar žestiem vicinājās ,lai nāku viņai blakus sēdēt.Ilgi neko nedomājot ,es tā arī izdarīju ,jo tāpat šajā klasē nevienu citu nepazinu.

Fizika nebija mana stiprā puse ,un šodien bija paredzēts tests ,es biju gatava iebilst ,ka esmu pirmo dienu skolā ,taču, šī ir vidusskola ,un man vajadzēja samierināties ,ka ne viss nebūs kā būšu iecerējusi.Turklāt ,es mācījos bērnu namā pašmācības ceļā ,un nekas pilnīgi jauns man šeit nebija.Izņēmu no somas pildspalvu ,un sagaidījusi kad man iedos lapu ,sāku rakstīt.

Atskanēja zvans ,visiem strauji pieceļoties un ejot ārā no klases,atstājot testa lapas uz skolotājas galda.Bija pagājušas piecas nogurdinošas stundas ,un abas ar Lunu paņēmušas pusdienas ,devāmies ēdnīcas pagalmā ,kur visi galdi bija apaļi ,tieši kā filmās.Visi bija sadalījušies pa bariņiem ,un mēs piegājām pie mūsējā ,kur laikam bijām pēdējās ,jo visi bija paēduši ,sēžot pie tukšām paplātēm un runājoties vienam ar otru.

- "Piedodiet ,aizkavējāmies pie Frenklina." - meitene iebilda uzreiz kā Ārons bija atvēris muti ,taisoties ko teikt,taču ,Luna bija nolasījusi viņa domas un paspēja atbildēt pirmā.Apsēdāmies pie galdiņa ,man pamanot nepazīstamu seju sēžam priekšā.Emerijs to ieraudzījis ,ar elkoni piebikstīja puisim.- "Kam ,šī ir Eiprila.Eipril - Kamerons." -viņš novērsās no telefona ,un pacēla acis ,lai ieraudzītu mani.

Puisim bija brūni mati ,ar vairākām ,izbalinātām, blondām šķipsnām tajos.Parasti es nevarēju ciest ,ka puišiem ir krāsoti mati ,bet viņam tie izskatījās ļoti labi.Puisim bija lazdu brūnas acis ,un izteikti vaigu kauli.Jutu ,ka viņš nopēta arī mani ,itkā savās domās aprakstītu katru manu detaļu ,kā to darīju es.Iedomājoties par to ,jutu kā mani vaigi sakarst un es pamazām nosarkstu.Lai es nepaliktu pavisam sarkana ,es nolaidu acis no viņējām ,un pievērsos savam ēdienam.Neko neteicis ,viņš atrada kaut ko interesantu telefonā ,bet es beidzot sāku ēst.

Atcerējos ,ka Našs stāstīja ,ka Kameronam ir problēmas ,tāpēc paliku pie tā ,un mēģināju nepievērst uzmanību tam ,ka viņš nebija viens no runātīgākajiem cilvēkiem pie galdiņa.Teiksim tā ,neizskatījās ,ka viņš vispār gribētu ar kādu runāt.