nirt

20.

Vārgi pasmaidīju ,jo nebiju tik drīz gatava jau sastapties ar puiša klātbūtni ,jeb precīzāk ,es cerēju ,ka viņš nemaz neatbrauks.Varbūt uz mirkli runājot ar puišiem un Melāniju likās ,ka viss būs kārtībā atkal ieraugot Kameronu - vēl vairāk atrasties no viņa tikai dažu centimetru attālumā.Tā nebija ,es nebiju gatava atkal sastapties ar viņu aci pret aci ,ne jau tā ,ka man būtu bail ,ka atgriezīsies jūtas pret puisi ,jo es zināju ,ka tas vairs ne mūžam nenotiks.Vienkārši tas ,ka es nebiju vēl līdz galam sagremojusi to ,ka viņš mani piekrāpa ar savu bijušo, cilvēks kuru es tik šausmīgi mīlēju un cienīju.Vai es to vispār saucu par mīlestību?

- "Man nav laika." - atcirtu ,un turpināju ceļu uz Melānijas kajīti ,kur meitene jau noteikti ir dusmīga par kavēšanu.Beidzot nonākusi līdz kajītei ,ieraudzīju Melāniju ar kādu runājot pa telefonu.Viegli nopūtos ,zinot ,ka nebūs nekādu pārpratumu par kavēšanu.Biju apsēdusies uz gultas ,un gaidīju kad draudzene beigs savu telefona sarunu.No vannas istabas iznāca Dilans ,un tik pat ātri arī pazuda aiz kajītes durvīm.

- "Kas ar Dilanu?Viņš neizskatās pārāk laimīgs." - jautāju ,kad Melānija beidza runāt pa telefonu.- "Mēs nedaudz sastrīdējāmies." - meitene mierīgi atbildēja ,likās ,ka viņai ir pilnīgi vienalga kur viņš tagad atrodas,un ko dara.Zinot pēdējā laikā Melāniju ,es nebrīnītos ,ja viņi jau vairākas reizes būtu paspējuši uz šī kuģa sastrīdēties.Konflikti ir veselīgi ja tie nav katru dienu ,un es cerēju ,ka tā nebija Melānijai ar Dilanu ,viņiem tomēr ir jāprecās pēc dažām dienām.

- "Nedaudz ,vai tu tikai tā saki?" - vēlējos uzzināt vairāk ,lai zinātu kā draudzenei palīdzēt.- "Es tiešām nevēlos par to tagad runāt ,turklāt man ir jaunumi ,Emerijs ar Lunu būs šovakar klāt." - Melānija smaidīdama teica.

Beidzot Luna būs klāt ,savādāk es jau sāktu sajukt prātā ar visu laiku neapmierināto Melāniju.Sāku brīnīties kā Dilans viņu var izturēt pēdējās dienās.Uz brīdi likās ,ka viņa ir grūtniece ar kādu trešo bērnu.- "Lieliski ,līdz tam mums jāpaspēj izdarīt viss kas šodien ir ieplānots."- teicu ,mudinot sākt iet uz pilsētu ,jo kuģis jau bija sen piestājis ostā ,un līdz tā atiešanai mums ir viss jāizdara laicīgi.

- "Ko mēs vēl gaidam?" - nobolīju acis ,Melānijai iesmejoties.Vismaz kaut ko viņa vēl uztver ar humoru.- "Beidzot ,man likās ,ka tavs smaids ir pazudis uz visiem laikiem." - sarkastiski teicu ,soļojot ārā pa durvīm.

Noķērām pirmo taxi un devāmies uz kāzu veikalu ,kur esot sarunāts mērīt kleitas.Itālija bija ļoti skaista ,un ārā tik pat nenormāli karsts.Nenožēloju uzvelkot šortus ar topiņu.Aizsapņojos domājot par to ko šobrīd varētu darīt Maksims.Nolēmu viņam uzrakstīt.

- Sveiks ,ko dari?

Ilgi nebija jāgaida ,jo vīrietis uzreiz atbildēja ,itkā būtu gaidījis manu ziņu.

- Tikko iebraucām Romā ,iešu drīz paēst un tad jāgatavojas spēlei ,un tu?

- Mēs tūlīt ar Melāniju būsim kāzu salonā ,diez gan daudz šodien vēl jāizdara.

Paskatījos pa logu ,un bijām jau klāt.Melānija jau bija paspējusi izlekt no mašīnas ,un aplūkoja jau kāzu kleitas skatlogā.Likās ,ka viņa pirmo reizi redz šādu veikalu.Biju gatava jau doties iekšā ,taču atnāca vēl viena īsziņa no Maksima.

- Es jau ilgojos

- Es arī ,nevaru sagaidīt tevi satikt ,man šķiet ,ka sajukšu prātā ar Melāniju un viņas kāzām.Labi ,man tiešām jāskrien ,savādāk varēsi apciemot mani kapos.Bučas

Ieliku telefonu somā ,un devos veikalā ,pa ceļam jau ieraugot skatlogā vairākas ,ļoti skaistas kleitas.Iegājusi tajā ,Melānija jau stāvēja uz paaugstinājuma ar skatu pret spoguli ,pētot savu kāzu kleitu.

- "Ak dievs ,tik skaista." - iesaucos ,draudzenei atplaukstot vēl lielākā smaidā.Pārdevēja kas strādāja veikalā arī bija sajūsmā ,un aplēja Melāniju ar vairākiem komplimentiem.Ne jau tā ,ka tie nebija patiesi ,un viņa to darīja darba dēļ ,Melānija tiešām izskatījās ļoti skaisti ,tā pat kā kleita uz viņas.

- "Labi ,mana kleita ir piemērīta ,tagad ar līgavas māsu.Es tās neesmu pat izvēlējusies." - meitene izdvesa ,aizejot aiz aizkariem ,lai novilktu kleitu.Melānijai sava kleita bija piemērīta ,taču līgavas māsu pat nebija sāktas meklēt.Zināju ,ka priekšā vēl ilgs laiks ,kaut vai kuģis aties jau pēc dažām stundām.

- "Beidzot."- nopūtos pēc garās dienas ,paņemot rokās kafiju vietējā Itālijas kafejnīcā.Melānija bija laimīga ,kleitas bija sameklētas,un cilvēki apkārt izbaudīja skaisto laiku.Vai vispār Itālijā var būt slikts laiks? - "Melānij,kas jums īsti tur ar Dilanu?"- meitene nedaudz saskuma ,taču uzreiz pēctam atbildēja.- "Viņam vienkārši nepatīk ,ka vakar tik ilgi pavadīju laiku ar Taileru ,jo viņš zin ,ka bijām kopā."-

- "Bet Taileram ir meitene." - iemalkoju kafiju.Saprotu Dilanu ,gaidīt savu meiteni kajītē līdz naktij ,zinot ,ka viņa atrodas bariņā ar puišiem kur ir arī viņas bijušais,taču Tailers ir laimīgi kopā ar savu draudzeni ,kura noteikti būs arī viņu kāzās.- "Es zinu ,jau teicu ,bet šodien vēl kārtīgi izrunāšos ar Dilanu ,jo man tā nepatīk ar viņu strīdēties.Bet labāk pasaki ,kā tev ar Maksimu?" -

- "Perfekti ,viņš tagad ir Romā uz futbola spēli ,nedēļu būs prom,taču apsolīja ,ka tiks atpakaļ uz kāzām ,un tad es jūs iepazīstināšu.- turpinājām ar Melāniju runāties ,taču tad atcerējusies ieskatījos pulkstenī. - "Nu nē ,mēs nokavējām kuģi." - draudzene salecās ,un itkā neticētu cik vien ātri varēja ,paņēma savu telefonu un ieskatījās pulkstenī.Meitene nebija bēdīga vai dusmīga ,viņas sejā parādījās viltīgs smaids.

- "Kas tev padomā?" - iesmējos ,uz mirkli iedomājos ,ka viņa gribētu pa ilgiem laikiem aiziet uz klubu iztrakoties ,taču es kļūdījos.- "Braucam pie tava Maksima uz futbola spēli ,tas ir tikai stundas attālumā ,un tu varēsi sagādāt viņam pārsteigumu,kā arī pie reizes iepazīstināt mūs."-

Kas notiks tālāk?😏

& let that star shine⭐️💛