Biju pavakariņojusi ar Maksimu ,un jau grasījos doties gulēt ,kad atcerējos,ka mana darba forma ir pie Metjū ,un viņa ir jāizmazgā savādāk no rīta man nebūs ko vilkt.Es biju jau naktskreklā ,tāpēc uzvilku savu zīda halātiņu ,un sāku ceļu uz Metjū kajīti.Tā bija diezgan netālu ,tāpēc drīz jau biju klāt.Pieklauvēju ,un jau pēc neilga brīža durvis atvēra smaidīga sieviete ,kura sēja ciet savu halātu.
- "Es pie Metjū." - klusi ierunājos ,taču sieviete nebeidza smaidīt.Kas viņa ir?- "Viņa darba diena ir beigusies ,atnāc rīt." - blondīne pārliecinoši teica, mēģināju pār viņas plecu saskatīt Metjū ,taču izdzirdēju dušas skaņu ,un sapratu ,ka vīrietis mazgājās.- "Un kas jūs būtu?" - nezinu no kurienes mani pārņēma šāda drosme ,varbūt tā bija Metjū mīļākā ,un es tagad iztraucēju viņu burvīgo vakaru?- "Esmu viņa līgava." -
Tātad viņš precēsies ,un iepriekš flirtēja ar mani?Nē ,nu varbūt tā nebija filtrēšana ,bet viņam tad nevajadzēja izģērbties manā priekšā.Par ko es vispār domāju?Metjū pats pateica ,ka viņam ir karsti.Taču ko viņa līgava padomātu ja ieraudzītu savu vīru bez krekla ,un sievieti vienā krūšturī?
- "Piedod ,ka iztraucēju.Jauku vakaru." - pasmaidīju ,un ātrā solī devos prom.Tā arī savu formu nedabūju ,bet nolēmu ,ka pajautāšu jaunu ,jo vairāk pie Metjū netaisos iet,lai uzskrietu vēl virsū kādai sievietei.
Kad atgriezos kajītē ,paskatījos pulkstenī ,un bija jau 11 pm. Man ir rīta maiņa ,tāpēc ātri jāiet gulēt ,lai no rīta varētu pamosties.
No rīta pamodināja klauvējiens pie durvīm.Nožāvājos ,un uzreiz atslēdzu durvis.Priekšā man stāvēja Metjū ar jau izmazgātu blūzi.Vīrietis mani aplūkoja no galvas līdz kājām ,un tikai tad sapratu ,ka stāvu savā naktskreklā kurš ir ļoti īss ,un gandrīz atsedz manas intīmās zonas,ja tā ir pareizi teikt.- "Skaties uz savu līgavu tā kā tagad skaties uz mani." - norūcu ,un paķērusi savu halātiņu ,uzvilku to.
- "Piedod ,atnesu tev blūzi.Kā kakls?" - pastiepa man plāno auduma gabalu ,kurš smaržoja jau pavisam tīrs ,nevis pēc kafijas.Jau biju pavisam aizmirsusi par apdegumu ,un tas it nemaz nesāpēja.- "Biju aizmirsusi." - ar plaukstu pieskāros kaklam ,lai itkā pārliecinātos ,vai tas vēl sāp.- "Nedari tā." -viņš strauji norāva manu roku.Likās ,ka vīrietis pārāk lieki uztraucas.Nedomāju ,ka tur var rasties kāda infekcija ,ja pieskāršos.
- "Vēl kaut kas?Man jātaisās uz darbu." - likās ,ka izrauju Metjū no transa ,jo viņš skatījās vienā punktā un neko neteica.- "Nē ,es aizdomājos.Jauku dienu." - viņš pasmaidīja ,un manā vietā aiztaisīja durvis aiz kurām pazuda.PĀRĀK dīvaina saruna.
Biju jau gatava sākt taisīties ,līdz mani atkal kāds iztraucēja.Šoreiz tas bija telefona zvans.Ieskatījos ,un ekrānā iemirgojās Melānijas bilde.Smaidīga pacēlu klausuli ,jo meitene man nezvanīja pārāk bieži.
- Čau ,ko labu stāstīsi? - vaicāju tā ,jo Melānijai vienmēr ir kāds foršs atgadījums katru dienu,ko pastāstīt.
- Nu ,tātad tu zini es tev stāstīju par Dilanu? - kautvai meitene bija tūkstošiem kilometru attālumā ,es jutu ,ka viņa smaida.
- Nu ,jā? -
- Mēs precēsimies.- no sākuma iesmējos ,jo domāju ,ka viņa joko,taču zinot Melāniju ,meitene ir spējīga uz visu.
- Ko?Tev ir tikai 19 ,turklāt es viņu ne reizi neesmu dzīvē satikusi,tikai video un bildes redzējusi.-
- Man drīz būs 20 ,un ko tur gaidīt?Mēs esam kopā jau pusgadu ,mīlam viens otru,un tev viņš patiks ,es apsolu.-
- Tu ar Taileru biji kopā 2 gadus.Lai nu kā ,nemaz netaisies precēties bez manis ,cik ilgi esam sapņojušas būt viena otras kāzās.- nebiju īpaši laimīga par domu ,ka mana labākā draudzene precēsies pat neatradusi normālu darbu ,taču ja viņa ir laimīga ,es arī esmu.
- Tāpēc jau es tev zvanu ,mēs esam ceļā pie tevis ,kāzas notiks uz kuģa.Šeit esot arī Dilana radi ,pasaukšu vēl savējos un viss notiks.Tāpēc gaidi ,būsim jau vakarā.- nespēju noticēt ,ka Melānija savas kāzas svinēs uz kuģa ,lai es tajās būtu.Kā arī gaidāmā tikšanās ar draudzenes līgavaini mani patīkami uztrauca ,jo beidzot gribēju satikt viņu arī dzīvē.
- Tu esi pati labākā!Bet man jāiet strādāt ,dod ziņu kad esi klāt.Mīlu.-
- Bučas ,nevaru sagaidīt.-
Melāniju nebiju satikusi jau veselu mūžību ,nu - apmēram 2 mēnešus ,un nekad līdz savu noslēpumaino draugu neņēma.Varbūt gaidīja kādu īpašu brīdi ,kad mūs iepazīstināt,kā šis?Vai varbūt pati gribēja pārliecināties ,ka Dilans ir viņas īstais un vienīgais.Kautvai es tā domāju par Taileru un Melāniju ,bet izrādījās ,ka starp viņiem bija tikai vidusskolas romāniņš.Ja tā var saukt 2 gadu ilgas attiecības.
Beidzot saģērbos bez jebkādas traucēšanas ,un biju gatava doties uz darbu.Brokastīs šodien paķēru tikai banānu ,jo zviedru galdu biju nokavējusi gan ar manu aizgulēšanos ,un Metjū ,gan arī negaidīto zvanu par kāzām no Melānijas.Par cik Sofijai nebija nakts maiņa ,viņa strādās kopā ar mani šorīt.Biju laimīga ,ka atkal būs tik jauka kompānija ,jo Sofija ir viens no viss labsirdīgākajiem cilvēkiem ko esmu iepazinusi.
- "Hei ,man likās ,ka pa nakti strādāji." - jau pieminētā meitene iztraucēja manas domas.Noliku banāna mizu uz soliņa ,un pielaboju asti pie spoguļa.- "Garš stāsts ,izstāstīšu vēlāk.Es jau tā nepaspēju paēst pat brokastis.- sakārtoju savu skapīti ,un soļoju ārā no darbinieku ģērbtuves ,Sofijai man sekojot.- "Sarunāts." - meitene pasmaidīja ,un es aizgāju aiz bāra letes ,lai sāktu darbu.
Ielēju apelsīnu sulu glāzē apmeklētājam ,kad uzreiz pēc viņa pie manis pieskrēja tumšmate,kas nikni uzlūkoja mani.- "Atšujies no Maksima ,savādāk izlidosi no šejienes ar skandālu ,un es nemētājos ar saviem vārdiem." - iesmējos ,jo situācija patiešām bija smieklīga.Ar Maksimu mēs uzturam labas draugu attiecības ,un nekas vairāk šaubos ,ka starp mums būs,kaut vai nenoliegšu ,ka vīrietis ir ļoti izskatīgs.- "Un kas tu būtu?" - gribēju sievieti paķircināt,jo pieauguši cilvēki šādi lietas nekārto.Varbūt tā bija atkal kāda līgava?Vai šoreiz pat sieva Maksimam?
- "Atceries manus vārdus." - viņa ar savu sarkano ,uzlakoto nagu pabakstīja man uz krūškurvja ,itkā draudētu.Tā noteiki nebija Maksima sieva ,neticu ,ka viņš varētu būt precējies ar tādu sievieti.Kaut gan ko es varētu zināt pēc dažām sarunām ar vīrieti?Pasmējos pie sevis ,un turpināju savu iesākto darbu.
Rīta maiņa bija beigusies ,un līdz ar to arī es izbadējusies.Gribēju pusdienot kopā ar Sofiju ,kad atcerējos par sarunāto maltīti kopā ar Maksimu.- "Sveika ,kā pagāja darbs?Šodien tikai viena maiņa ,ja?" - vīrietis smaidīdams sēdēja pie galdiņa,pusdienodams.- "Jā ,es sarunāju ,ka šodien paņemšu īsāku dienu." - negribēju palaist garām tikšanos ar ilgi neredzēto draudzeni ,tāpēc sarunāju visu ar priekšnieku.Maksims jau bija par to informēts ,tikai pārjautāja.
- "Zini ,man darbā draudēja kāda tumšmate ,lai turos no tevis pa gabalu.Nevari iedomāties ,kas viņa ir?" - neuzkrītoši pajautāju ,taču man interesēja tomēr kas viņa ir.- "Nē ,gan jau kāda fane ,kas ieraudzījusi mūs kopā.Neņem galvā." -
Atkal noslēdzu daļu ar Maksimu.Bet man jau liekas ,ka viss kļūst tikai interesantāks ,kā jums?Nākošajā daļā ieplānots kaut kas daudz foršāks ,cerams ,ka plāni īstenosies.
Ganjau apnīku ar tām zvaigznītēm ,bet neaizmirsti nospiest😁❤️
VOCÊ ESTÁ LENDO
nirt
Romance'all we know is the sun will rise' Eiprila ir bārene ,viņa dzīvo bērnu namā ,līdz 17 gadu jubilejā viņu adoptē ,un viņa sāk dzīvot normālu pusaudžu dzīvi ,bet vai viss būs kā pasakā?