nirt

14.

Pēc gada

- "Varbūt tev vajadzēja viņam dot iespēju." - Luna jau kādu trešo reizi atkārtoja nedēļas laikā.Negribēju vispār nomocīt sevi ar domām par piedošanu puisim ,jo biju jau nolēmusi ,ka tas nav apspriežams ,to nav iespējams piedot.- "Kamerons nav pelnījis vēlvienu iespēju ,aizmirsti par to ,un palīdzi man ar koferiem." - dvesu ,kad vairs nevarēju pavilkt smagos koferus.Skola bija pabeigta ,un izdomāju ,ka vasaru pavadīšu uz kuģa ,strādājot.

- "Viņš tevi mīl." - sasmējos,par meitenes sacīto.Vienīgo ko Kamerons mīl ir pats sevi.Iespējams arī Vanesu ,bet šaubos ,ka viņš arī viņu nav piekrāpis.- "Ja mīl ,tad nevajadzēja laist ar citām.Lūdzu ,palīdzi ,es nevaru vairs pastumt." - ievaidējos,meitenei beidzot satverot manu koferi ,un palīdzot.Viņa beidza runāt par Kameronu ,un es atviegloti nopūtos,kad meitene nomainīja tēmu.

Bijām tikušas pie mana šefa ,un viņš ierādīja man darbinieku kajīti ,Luna man palīdzēja iekārtoties.Vienīgais ,kas man nepatīk ir ,ka ne Melānija ne Luna nebūs man blakus katru brīdi kad gribēšu.Man būs jāstrādā ,un meitenes satikšu nedēļas nogalēs,precīzāk sakot tikai Lunu.

Atvadījos no Lunas ,un pati izbaudīju vienīgo dienu kad varēšu atpūsties ,jo no rītdienas ir jāsāk strādāt.Sakārtoju visu kajītē ,lai ejot ārā paliek tīrs.Pastaigājos pa kuģi ,un meklēju kādu vietiņu kur palikt vienatnē.Uzgāju uz klāja pašā augšā ,un atradu durvis uz kurām ar sarkaniem burtiem bija rakstīts 'neiet iekšā' ,blakus tām bija citas mazas durtiņas kurās iegāju ,un man pavērās brīnišķīgs skats uz jūru.Lēnām piegāju tuvāk kuģa priekšai ,un ieelpojusi svaigo gaisu ,aizvēru acis.Brīnums ,ka tik skaistā vietā neatradās cilvēki.Likās ,ka beidzot atradu vietiņu kur pabūt viena.

- "Un man likās ,ka vienīgais šeit nāku." - vīrieša balss ierunājās man aiz muguras ,un es salecos.Pagriezos un cilvēks ,kurš stāvēja man priekšā ,lika atplest acis.Kāda sagadīšanās ,pirms gada es viņam uzskrēju virsū pēc futbola spēles.Tas bija Maksims ,slavens itāļu komandas spēlētājs ,kautvai pats vīrietis itālietim nemaz nelīdzinājās.- "Un man likās ,ka es atradu šo vietu ,un varēšu viena pati pavadīt laiku." - iesmējos ,un uzlikusi saulesbrilles uz deguna ,skatījos tālumā.Viļņi bija mazi ,un tie viegli šūpoja kuģi.

- "Es varu aiziet ,vienkārši nedomāju ,ka kāds te būs." - viņa balss bija nosvērta ,tāpat kā pirmajā reizē kad runājām.Sāka šķist ,ka vīrietim nekas neuztrauc ,jo viņš runāja pārāk mierīgi.- "Nē ,paliec ,man tāpat būs vientuļi visu šo mēnesi." - sacīju ,pagriežoties pret vīrieti ,un atduroties pret viņa stipro ,bet patīkamo odekolonu.- "Tu šeit strādā?" - viņš pienāca mazliet tuvāk ,bet tikai tāpēc ,lai aizsniegtu margas.- "Jā ,rīt pirmā darba diena." -

- "Tavs vīrs tevi tik viegli palaida uz tik ilgu laiku?" - pasmīnēju ,jo zināju uz kurieni Maksims ar šo tēmē.Biju saskatījusies daudz filmas ,un vīrieši vienmēr šādi neuzkrītoši jautā ,lai pārliecinātos vai sieviete ir brīva.- "Nu ,viņš nebija īsti apmierināts." - Maksims neizskatījās laimīgs ar dzirdēto ,un es skaļi iesmējos ,jo viņa grimase vīrieti nodeva.Viņš cerēja ,ka atbilde būs savādāka.- "Es jokoju ,man nav nekāda veida attiecības." - vēl jo projām smējos ,un vīrietis atmaiga ,pasmaidīdams.Es arī negribēju attiecības tuvākajā laikā ,jo tikai nesen visu izbeidzu ar Kameronu.

- "Kā būtu ar vakariņām rīt, pēc tava darba?" - tikko biju atguvusies ,ka runāju ar slavenību ,un nu jau viņš aicināja mani uz vakariņām.- "Es nevaru rīt ,man nakts maiņa ,taču mēs varam tagad.Kā reiz man ļoti sagribējās ēst." - dvesu ,un Maksims atplauka smaidā.Izmeta ātru 'gaidi' ,un pazuda no mana redzes loka.

Pēc brīža vīrietis bija atpakaļ ar pledu ,un divām kastītēm ,nojaušot ,ka tur varētu būt ēdiens.Pateicos, kad viņš bija vienu iedevis man ,un es to atverot ieraudzīju vistas nagetus ar frī.- "Ceru ,ka neesi veģetāriete." - noliedzoši pakratīju galvu ,un sāku baudīt garšīgo ēdienu.Atlikušo vakaru pavadījām runājot ,un vienkārši izbaudot brīnišķīgo skatu.Maksims pavadīja mani līdz kajītei ,un es automātiski iekritu gultā ,paķerot telefonu.Sameklēju Melānijas numuru ,un uzspiedu zvanīt.

- Jā? - meitenes balss atskanēja klausules galā ,un es uzreiz ķēros pie lietas.

- Man tikko bija randiņš ar Maksimu Bārkeru.-

- AK DIEVS ,NOPIETNI? - dzirdēju ,ka meitene spiedz klausules galā.Visticamāk citās reizēs es būtu to paturējusi pie sevis ,taču tagad kad Melānija ir prom ,es to vien gribu kā stāstīt visu ,kas notiek.

- Jā ,labi stāsti kā tev iet.-

- Viesnīca ,daudz darba šeit.Grūti ,bet labi maksā.Man tikko beidzās maiņa ,un tagad drošvien iešu gulēt.-

- Man arī rīt pirmā darba diena.Cerams satiksimies nedēļas nogalē ,ej izgulies.- bija dīvaini ,ka Melānija strādā un pati pelna naudu,taču es biju lepna par to.Beidzot tā ballīšu meitene ir izaugusi.Kopš strīda ar Taileru ,viņa tā arī uz naktsklubiem vairs neiet ,bet ar puisi tāpat viņai viss ir beidzies.

- Maz parunājām ,bet centīšos uzzvanīt rīt.Ar labu nakti.-

- Ar labu nakti.- teicu ,un nospiedu.

Ietinos siltajā segā ,un mēģināju ignorēt viļņus ,kuri palika ar vien stiprāki.Aizmigu ,zinot ,ka rīt būs smaga diena.

Piecēlos diezgan agri ,un līdz brokastīm bija vēl 15 minūtes.Uzvilku aši vasaras kleitiņu ,un sandales.Matus izķemmēju ,un uz sejas uzliku vieglu grima kārtiņu.Saklāju gultu ,un devos ārā no kajītes ,aiz sevis aizslēdzot durvis.Jau no vakardienas biju iegaumējusi kur atrodas zviedru galds ,tāpēc problēmas to atrast nebija.Noskenēju savu karti ,un mani ielaida plašajā telpā.Cilvēki jau ēda ,bet galdi tāpat daudzi bija vēl brīvi.Uzliku uz šķīvja omleti ar dārzeņiem ,un sviestmaizi.Klāt uz mazāka šķīvīša uzliekot ievārījuma bulciņu,un dodoties uz vienu no brīvajiem galdiem.

Noliku brokastis uz galda ,un sāku ēst.Pēc mirkļa pie manis piesēdās meitene ar blondiem matiem.- "Sveika ,drīkst?Visi galdiņi jau gandrīz pilni." - paskatījos apkārt ,un tik tiešām ,cilvēku bija daudz.Tas gan bija ātri.- "Protams." - pasmaidīju ,un iekodos sviestmaizē.

Īsa ,bet vismaz kaut kas.Ceru ,ka patika ,un nospied zvaigznīti.⭐️