Atvēru acis ,un paskatījusies apkārt sapratu ,ka vakardiena nebija sapnis.Blakus vēl saldi gulēja Maksims,uz kura atradās tikai mazs stūrītis segas.Es pa nakti visu segu biju pievākusi sev ,un viņš nebija nemaz iebildis.Iesmējos ,un paskatījusies pulkstenī ieraudzīju jau neatbildētus zvanus no Melānijas.- "Fu*k ,es jau kavēju." - klusi nolamājos pie sevis ,un izlecu no gultas.
- "Mēs pat nepaspējām izbaudīt rītu kopā?" - Maksims atvēris acis nožāvājās ,un uzlūkoja mani.- "Piedod ,kāzu mēģinājums.Apsolu ,ka pēctam atnākšu." - pateicu,un atvērusi durvis ,sāku skriet uz savu kajīti,lai uzvilktu vismaz kādas normālas drēbes mugurā.Pa ceļam jau novēroju ,ka ārā ir labs laiks ,tāpēc uzvilku tikai topiņu ar šortiem un kedām.
- "Tu kavē jau 10 minūtes." - Melānija caur zobiem norūca ,un draudīgi paskatījās uz mani.Es tikai nejauši pasmaidīju ,lai meitene nedusmotos ,taču nelikās ,ka viņai vispār šodien ir labs noskaņojums.- "Labi ,tad iepazīsties ar savu partneri." - draudzene parādija uz pusi kur stāvēja Metjū.Noriju siekalas ,saprotot ,ka man būs jāmācās ar viņu dejot.- "Melānij ,viņam ir līgava." - klusi nočukstēju ,taču viņa neklausījās ,tikai pastūma ,lai eju pie viņa.Vīrietis mani ieraudzījis pasmaidīja un novērsās no sarunas ar Dilanu.
- "Sveika ,tātad tu esi Melānijas draudzene ,ja?" - vārgi pasmaidīju ,neko neatbildot.Likās ,ka man kāds atņēma iespēju runāt.- "Labi ,tātad sāksim." - deju skolotājs ierunājās ,un Metjū pastiepa man roku ,tāpat arī izdarīja Dilans Melānijai.Satvēru vīrieša roku ,un viņš mani pavilka sev tuvāk.Sirds sitās nedaudz straujāk un deju grīda zem kājām gandrīz vai dega.- "Ja es nezinātu kuri precēsies ,es pēc dejas pateiktu ,ka tie esat jūs." - deju skolotājs adresēja mums ar Metjū.Jutu kā mani vaigi nedaudz sakarst.
- "Manā vietā vajadzētu būt tavai līgavai." - teicu vīrietim kurš ietina mani savās rokās ,dejojot.Mums soļi nemaz nebija jāmācās ,mēs vienkārši dejojām kas nāca ārā ,un jāatzīst ,ka Metjū dejoja ļoti labi.- "Viņa nemāk dejot tik labi kā tu." - viņš pasmīnēja ,un apgrieza mani zem savas rokas.- "Kāpēc tu tā par savu līgavu?" -
- "Beigsim runāt vismaz tagad par
viņu." - pamāju ,taču nesapratu kāpēc viņš negrib runāt par sievieti ar kuru drīz precēsies.Ik viens vīrietis gribētu sev tādu sievu.- "Bellissimo." - skolotājs sasita plaukstas ,slavējot mūs.
Deju nodarbības bija beigušās ,un es piekususi.Apsolīju ,ka pēc mēģinājuma došos pie Maksima ,tāpēc to arī darīju.Iegājusi vīrieša kajītē ,uzreiz iekritu jau saklātajā gultā viņam blakus.- "Es tev sataisīju vannu ,zināju ,ka būsi nogurusi." - viņš teica ,datoru noņemot no sava klēpja un uzliekot uz blakus naktsskapīša.- "Tu esi pats labākais." - uzspiedu mazu buču Maksimam uz vaiga ,un devos vannasistabas virzienā.- "Un tas viss?" - viņš iesaucās vīlies,es nedaudz iesmējos un atbildēju.- "Varbūt pēctam." - viltīgi pasmaidīju ,un pazudu aiz vannasistabas durvīm.
Vannā bija salaists ūdens ,un tajā pa virsu peldēja daudz sarkanas rožu ziedlapiņas.Blakus vannai traukā bija ieliktas pāris vannasbumbas ,un blakus nedaudz uzkodas.Novilkusi drēbes ,iekāpu siltajā ūdenī ,un jau pamazām radās sajūta ,ka tūliņ pat aizmigšu.Kad biju jau kādu laiku relaksējusies ,izkāpu no vannas ,un aptinu dvieli sev apkārt.Izgāju no vannasistabas ,un ieraudzīju vīrieti kurš jau atkal bija ieslīdzis datorā.Nometu zemē dvieli ,kurš pirmīt bija apsiets ap mani ,un Maksims uzreiz paskatījās uz mani ,vairs nevarēdams novērst acis.
- "Tu esi tik skaista." - pēc šiem vārdiem es acumirklī biju tik sarkana kā vēl nekad.- "Man patīk ,ka tu sarksti dēļ manis." - vai viņam tiešām to vajadzēja teikt?Tagad es noteikti biju nosarkusi.Uzsēdusies Maksimam virsū ,apliku rokas ap viņu.Uz mirkli šķita ,ka visa pasaule rinķo ap mums ,un mēs esam vieni uz šī kuģa.- "Tu esi pārliecināta?" - viņš jautāja ,velkot nost savas drēbes.Pamāju ar galvu.Likās tik dīvaini ,ka mēs vēl aizvakar bijām tikai draugi.
Uz darbu tomēr nolēmu aiziet ,jo nevēlējos prasīt naudu kādam citam.Biju sen jau izlēmusi ,ka sākšu dzīvot patstāvīgi.- "Negribi ievākties pie manis ,kamēr vēl esam šeit?" - biju domājusi ,ka varētu pēc kāda laika apsvērt domu dzīvot pie Maksima ,taču nebiju domājusi ,ka tik drīz.- "Ko tu domā ar kamēr vēl esam šeit?"- jautāju ,kamēr vilku mugurā drēbes.
- "Nu ,mēs jau visu mūžu nedzīvosim uz kuģa." - vīrietis iesmējās ,apgriežoties uz sāniem ,un atstutējot galvu pret savu roku.Sega atsedza viņa vēderu ,un es sāku vīrieti aplūkot līdz novērsos ,saprotot ,ka nokavēšu darbu.- "Parunāsim par to vēlāk ,man jāskrien." - vēlreiz noskūpstīju Maksimu ,un izskrēju pa durvīm.
Pēdējās dienās to vien daru kā kavēju.Iegājusi darbinieku ģērbtuvē ,sataisīju matus kārtīgā astē ,un uzvilku formu.Ieskatījos pulkstenī ,un visu biju paspējusi tieši laikā.Gāju uz bāru ,pa ceļam satiekot Sofiju.- "Čau ,likās ,ka tu jau pa darbu esi aizmirsusi." - viņa iesmējās.Izstāstīju meitenei visu par pēdējām dienām kamēr jaucām kokteiļus klientiem.
- "Tu nezini kas ir tā sieviete ar melniem matiem?" - ar acīm parādīju Sofijai uz sievieti ,kura man draudēja.- "Tikai to ,ka viņa ir riebīga ,un tava Maksima bijusī." - vēlreiz uzlūkoju sievieti ,kura apkalpoja puisi.Maksims taču teica ,ka nezin viņu.Sapratu tikai to ,ka mums ar vīrieti vakarā būs tiešām par ko parunāt.Vairāk nepievērsu uzmanību tumšmatei ,un koncentrējos uz darbu.Pēc maiņas saņēmu īsziņu no Melānijas.
- Man tev ir pārsteigums ,atnāc augšā uz klāja.
Ātri pārģērbos ,un devos uz norādīto vietu.Nevarēju sagaidīt kāds īsti pārsteigums draudzenei ir priekš manis.Uzskrēju pa trepēm ,un ieraudzīju Melāniju runājoties ar draugiem.Nebiju viņus satikusi kopš vidusskolas beigšanas.Iespiegusies metos puišiem virsū,tikai bariņā trūka vēl Lunas ar Emeriju.Pārmiju dažus vārdus ar visiem ,un tad sapratu ,ka trūkst vēl kāda.- "Kur Kamerons?" - puiši dīvaini paskatījās uz mani.
- "Mums likās ,ka negribēsi viņu redzēt." - Našs atbildēja ,paraustot
plecus.- "Tas ,ka mēs vairs neesam kopā ,un viņš mani piekrāpa ,nenozīmē ,ka jums jābeidz kontaktēties ar Kameronu.Turklāt es zinu ,ka viņš gribētu būt Melānijas kāzās." - pasmaidīju ,un visi piekrītoši pamāja ar galvu.Tailers pat bija laimīgs ,sakarā ar to ,ka abi ar Melāniju vairs nav kopā.Abi bija atraduši sev citas otras pusītes ,un šķīrušies kā draugi.Likās ,ka man ar Kameronu tā nebūs ,kaut ja gribētu.
- "Piezvanīšu viņam." - Ārons teica,paejot mazliet tālāk no mums.Runājāmies ar visiem ,noskaidroju pat ,ka Našs ar Āronu ir atradis arī sev meiteni.Visi bija laimīgi ,tikai es sēdēju aizdomājusies.Gribēju atrasties Maksima apskāvienā ,taču vēlējos atkal ieraudzīt Kameronu un visu izrunāt. ,kaut vai zināju ,ka viņam krāpšanu nekad nevarēšu piedot.
Dīvaina daļa ,bet nevarēju neko citu uzrakstīt🤷🏼♀️
⭐️⭐️⭐️
ESTÁS LEYENDO
nirt
Romance'all we know is the sun will rise' Eiprila ir bārene ,viņa dzīvo bērnu namā ,līdz 17 gadu jubilejā viņu adoptē ,un viņa sāk dzīvot normālu pusaudžu dzīvi ,bet vai viss būs kā pasakā?
