nirt

6.

- "Kā to saprast?" - es biju šokēta ,kā gan Melānija varētu būt vainīga Hlojas nāvē?Labi ,Melānija ir traka ballētāja ,un viņai galvā pastāv vienīgi vārds iztrakoties ,taču, viņa ir arī laba draudzene ,kura nevarētu kādam izdarīt pāri gan morāli ,gan fiziski.- "Melānija ar Hloju bija privātā ballītē ,un abas bija piedzērušās ,drīzāk Melānija viņu līdz tādai noveda.Viņām beidzās alkohols ,un Melānija pateica ,lai aizskrien uz veikalu pēc vēlviena viskija ,un Hloja paklausījusi skrēja pāri ielai ,un viņu notrieca." - ar pavērtu muti klausījos puisī ,bijām nonākuši pie skolas ,bet es gribēju zināt visu līdz galam ,jo man bija vēl jautājumi.

- "Meitenes abas bija piedzērušās ,Melānija nedomāja ar galvu ,viņa nevarēja adekvāti uztvert notiekošo ,tāpēc nevajag viņu vainot.Visādi gadās." - sacīju ,un no malas drošvien izklausījos kā šausmīgi pozitīvs cilvēks ,kurš visā saskata labo.Patiesībā tāda arī es biju ,mani dzīve bija piespiedusi cerēt uz laimīgāku nākotni ,tādēļ katrā lietā mēģināju saskatīt saules stariņu.- "Es saprotu ,ka viņa nebija vainīga tādā ziņā ,Melānija katru nedēļu uz klubiem vilka līdz Hloju ,kad Hloja izmainījās un palika tieši tāda pati." - puisis saskuma ,noslāpējot mašīnu ,bet nekāpjot ārā.Bijām nokavējuši pusi no stundas ,un nolēmām neiet uz atlikušo stundas daļu.

- "Lai nu kā ,tā bija pagātne ,un es tiešām neesmu no tiem cilvēkiem kuriem patīk uzturēties smirdīgos klubos ar piedzērušiem vīriešiem." - iesmējos ,atceroties par vakardienas puisi kas bija pienācis ar mani runāties.Nenoliegšu ,viņš bija simpātisks ,taču pašā prātiņā tur nebija īsti nekā.- "Bet kāpēc tu par mani vakar tik ļoti uztraucies?" - beidzot saņēmos pajautāt,man tiešām interesēja ko viņš atbildēs.

- "Es jau vakar pateicu ,tu esi Emerija māsa ,un viņš mani nosistu ,ja uzzinātu ,ka ar tevi ir kas noticis un es par to būtu zinājis." - Kamerons pārliecinoši teica ,varbūt es biju gaidījusi nedaudz savādāku atbildi.Par mani nevajag rūpēties tikai tādēļ ,ka esmu labākā drauga māsa.Esmu pietiekami liela ,lai pati par sevi atbildētu.Puisis izkāpa no mašīnas ,man liekot saprast ,ka laiks doties uz skolu.Vēl nebija starpbrīdis ,un visi gaiteņi bija tukši ,pirms tie piepildās ar simtiem jauniešu.Kamerons aizgāja uz savu stundu ,un es paņemot no skapīša grāmatu ,arī devos uz klasi kur notiks angļu valoda.Noskanēja skolas zvans ,un visas durvis atcirtās.Skolēni ātros soļos nāca ārā no klasēm.

- "Čau ,kur tu biji pirmajā stundā?Es tevi gaidīju ,man bija garlaicīgi." - Luna ierunājās ,nākot pa gaiteni ar grāmatu rokās.Šodien meitenei mugurā bija tumši zili džinsi ar sarkanu hūdiju ,un rūtainiem vansiem ,vienkārši ,bet uz viņas ļoti labi.- "Es aizgulējos." - nevēlējos vairāk neko piebilst par vakardienu un rītu sagaidot Kamerona gultā ,jo viņa noteikti to pārprastu ,un visu dienu izprašņātu kas notika.- "Dīvaini ,jo cik no Emerija esmu dzirdējusi ,vecāki nekad neļauj viņam nokavēt skolu." - es biju iekritusi,varbūt viņa zināja kas notiek ,un mēģina mani tagad pielauzt padoties un izstāstīt visu?

- "Viņi nebija mājās." - baidījos ,ka meitene atkal neliks man mieru ,un atradīs iemeslu ,lai iegāztu mani vēl vairāk un pieķertu manos melos.- "Labi ,lai nu kā,tad tu paliec šodien pie manis?" - biju atvieglota ,ka viņa vairs neuzmācās ar saviem jautājumiem ,un nomainīja tēmu.Biju jau gatava atbildēt ar jā ,bet tad atcerējos par ģimenes vakariņām kurās Emerijs iepazīstinās ar savu meiteni.Zvans bija noskanējis uz stundu ,un mēs ar Lunu ieņēmām klases aizmugurē vietas ,lai varētu sarunāties.Meitene skatījās uz manis ar jautājošu skatienu ,un tad sapratu ,ka viņa gaida manu atbildi.

- "Piedod ,es nevaru ,ģimenes vakariņas." - atbildēju uz meitenes jautājumu ,un izņemot no grāmatas kladi  pierakstīju stundas tēmu,lai nepalaistu kaut ko svarīgu garām.Kautvai angļu valoda man bija viena no vieglākajām stundām ,es tāpat nevēlējos iekavēt kādu svarīgu tēmu.- "Tev obligāti uz viņām jāiet?Ja kas ,es tevi pēc vakariņām varu savākt." - Luna čukstus sacīja ,lai skolotāja nesadzirdētu.Mirkli padomājot ,sapratu ,ka tā ir laba ideja.- "Jā ,labi ,tā var." - piekritu ,meitenei priecīgi iesaucoties.

Diena pagāja kā parasta skolas diena ,nekas interesants ,tikai mani māca šaubas kur atrodas Melānija ,jo nebiju meiteni satikusi kopš vakardienas vakara.Biju nedaudz sākusi uztraukties ,un nosūtīju meitenei īsziņu.

- Čau ,tu nebiji skolā ,vakardienas pohas?

Šodien pusdienas skolā nebiju ēdusi ,jo ar Lunu un Našu izdomājām pusdienot vietējā picērijā,viņiem bija apnicis skolas ēdiens ,bet es vienkārši pievienojos kompānijas pēc.

- "Nu ,tad stāsti visu par vakardienu." - brālis ierunājās aiz muguras ,kad biju nolikusi grāmatu skapītī.Ir tik dīvaini saukt viņu par brāli ,bet es pie tā sāku pierast ,un viņš patiešām ir labs brālis.Nebiju puisi satikusi jau gandrīz veselu dienu ,un skolā arī šodien nebijām saskrējušies.- "Varam ,lūdzu ,mašīnā pa ceļam uz māju?" - vaicāju ,un viņš piekrītoši pamāja.

Kad bijām uzsākuši ceļu uz mājām ,es izstāstīju visus vakardienas notikumus Emerijam ,kamēr viņš ik pa brīdim iejaucās ar nopietni? tālāk , nevar būt Biju tikusi  līdz stāsta beigām ,un mēs tuvojāmies uz mājas pusi.- "Tev patīk Kamerons?" - es zvēru ,ja būtu dzērusi ūdeni ,tas tiktu izšpļauts pa visu mašīnas salonu.- "Nu nē.Kur tev tāda doma uzradās galvā?" - iesmējos ,Emerijam pasmīnot.Viņš mācēja noteikt kad kāds melo ,bet viņš mācēja arī visu uztaisīt tā ,ka viņaprāt es meloju ,kautvai es teicu visu patiesību.

- "Redzi ,tev acis iemirdzās ,kad izrunā Kamerona vārdu ,un kad pirmajā dienā es jūs iepazīstināju ,jūs kā mēles norijuši siekalojāties viens uz otru." - tas bija smieklīgi ,bet man smiekli vairs nenāca.Viņš gan sēdēja apmierināts un pārliecināts ar saviem vārdiem.- "Tā nav ,un tu to labi zini ,tu mani vienkārši tagad kaitini." - kāpu ārā no mašīnas ,kad bijām iebraukuši mājas pagalmā.Ātri iesteidzos iekšā ,lai puisis mani nenostādītu vēl neērtākā situācijā,kā tā jau bija.Iegājusi mājā ,tur jau  darbojās Šarlote tīrot spoguli priekšnamā,ieraudzījusi mani ,sieviete mani uzlūkoja.

- "Es tevi ilgi neesmu redzējusi ,sakarā ar darbu ,un tev vēl skola ,labi ,ka šodien ir ģimenes vakariņas ,lai varam izrunāties.Kā tev gāja pirmajā skolas dienā?Sadraudzējies ar kādu?" - viņa tik ātri visu nobēra ,ka es nespēju tādā tempā saprast ,ko sieviete man stāsta.Novilku apavus ,glīti tos noliekot pie skapja.-"Pirmā skolas diena bija ļoti laba , iepazinos ar daudz Emerija draugiem ,pēctam ar Melāniju aizgājām  uz ballīti ,tu noteikti viņu jau zini." - protams ,ka viņa zināja Melāniju ,meitene bija gan Hlojas draudzene ,gan arī Emerija.Sieviete saskuma ,bet ātri to noslēpa un pasmaidīja neīsti.Neko vairāk neteikdama ,uzgāju uz savu istabu ,un noliekot somu ,ieskatījos telefonā.

- Nemaz nejautā ,man ir tik slikti.Vakar kad devies prom ar Kameronu ,es paliku vēl stundu ,un iepazinos ar vienu puisi.

Es saprotu ,ka meitenei bija jautri un viņa bija dzērusi ,taču nevar arī neadekvātā stāvoklī aizmirst ,ka viņai ir puisis.Viņai ir ļoti jauks ,mīlošs puisis Tailers ar kuru viņa sader kā cimds ar roku ,lai arī cik sieraini tas neizklausītos.

- Saulīt ,tev ir Tailers.

- Es zinu ,zinu.Man bail ,ka viņš uzzinās to ,ko vakar izdarīju.Varbūt atnāksi pie manis?

Šodien bija ieplānotas gan vakariņas ,gan sleepovers pie Lunas ,un nevarēju vēl atrast laiku kad satikties ar Melāniju ,lai cik ļoti gribēju zināt ,ko meitene man vēlas sacīt.

- Tici man ,man arī ir ko teikt.Tikai es nevaru šodien ,tiekamies rīt?

- Sarunāts, došu ziņu.

Let that star shine⭐️