nirt

15.

- "Tātad tu šeit strādāsi bārā ,ja?" - piekrītoši pamāju Sofijai ,kura mielojās ar savu omleti.Pati biju jau apēdusi savas brokastis ,tikai gaidīju kad meitene beigs ēst ,un tad varēs man ierādīt bārā visu.- "Jā ,jau kuro reizi tev saku." - iesmējos ,pati biju laimīga ,ka pazīšu šeit kādu ,un kurš man sagādās kompāniju darbā.- "Labi ,esmu paēdusi ,varam iet." - Sofija nolika šķīvi uz letes no kuras to savāca sieviete ,un sāka mazgāt.

- "Priecājos ,ka beidzot būs kāds sakarīgs kolēģis ,pārējās tur ir tikai iedomīgas tirgus tantes ,kurām patīk apspriest katru cilvēku šajā bārā." - viņa norādīja uz meitenēm kuras stāvēja patālu no mums.Viņas nebūt nelīdzinājās tantēm ,drīzāk jaunas sievietes uz kādiem 25 gadiem ,kuru augumi bija kā topmodelēm ,un jebkurš vīrietis atskatītos uz tādām auguma aprisēm.Līdz ko viena tumšmate paskatījās uz mani ,es novērsos un turpināju ar mitru lupatiņu slaucīt galdiņu uz kura bija izliets rums.

- Aizejam paēst?" - jautāju Sofijai ,kad mana rīta maiņa bija beigusies.Biju ļoti piekususi ,kaut vai viss ko darīju bija tīrīju galdiņus ,nomainīju tukšās pudeles bārā ,papildināju augļu šķīvjus un pārmiju dažus vārdus ar klientiem.- "Man jāstrādā līdz pieciem ,un man nav nakts maiņa ,tāpēc pēc darba uzreiz iešu gulēt ,lai no rīta atkal varu nomainīt tevi.Nakts maiņas tiešām ir grūtas ,taču dzeramnauda arī uz pusi lielāka." - nopūtos ,saprotot ,ka nāksies ēst vienai.

Iegāju mazā restorāniņā ,kurā bija diezgan pieticīgas cenas ēdienam ,kaut vai uz kuģa tāpat nekas lēts nav.Paņēmu vārītus kartupeļus ar siera mērci ,un karbonādi.Klāt apelsīnu sulu ar kūciņu,kaut vai zināju,ka neapēdīšu pat kartupeļus ,jo porcija tiešām bija liela.Pie manis pienāca tumšādains vīrietis ar melniem matiem ,un apsēdās galdiņa otrā pusē.- "Šeit viss aizņemts." - pamāju ar galvu,itkā atļaujot sēdēt ,kautvai viņš jau bija apsēdies.Paēdusi aiznesu traukus ,un nākot atpakaļ uzskrēju virsū tam pašam vīrietim kurš sēdēja pie mana galda.Visa viņa karstā kafija ko nebija izdzēris ,atradās uz manis.Sažmiedzu acis ,jo biju apdedzinājusies ar to.

- "Ak dievs ,piedod." - viņš uzreiz iesaucās ,un paķēris daudz salvetes ,sāka slaucīt manu blūzi uz kuras nu jau bija milzīgs ,brūns traips.- "Tagad mani priekšnieks nositīs arī par sabojāto formu." - izrāvu no vīrieša rokām salvetes ,un pati sāku slaucīt savu blūzi.- "Kur tu strādā?" - viņš izmisīgi skatījās uz mani.Itkā kaut kas palīdzētu ,ja es pateiktu kur strādāju.- "Bārā ,bet kāda starpība." - dusmīga izmetu un viņa acis iemirdzējās.

- "Mans tēvs ir visa šī kuģa ,bāru īpašnieks ,es visu sarunāšu.Šodien varēsi atpūsties un sākt strādāt no rītdienas." - šī bija laba iespēja ,lai atpūstos un kā jau Sofija teica ,nakts maiņas ir grūtas.Taču es nevaru aizmirst ,ka par to labi maksā ,un beidzot es pati arī gribu kaut ko nopelnīt.Savādāk visu man vienmēr nopērk vecāki.- "Nē ,es strādāšu.Viss labi ,tikai tu varētu parādīt kur atrodas medmāsiņa ,jo es apdedzinājos." - vīrietis pasmaidīja ,un satvēris mani aiz rokas vilka ārā no kafejnīcas.Savas pusdienas atstājis neskartas ,tikai kafiju izlējis ,par kuru nelikās ne zinis.

- "Mani sauc Metjū." - viņš teica kad jau kādu mirklīti gājām.- "Eiprila." - pasmaidīju ,vēl jo projām turot vīrieša silto roku.Pēc neilga laika bijām klāt pie tumšām durvīm ,un viņš ielaida mani iekšā.- "Esmu ārsts ,tāpēc nekādas medmāsiņas nebūs." - izbolīju acis ,saprotot ,ka tagad man būs jāvelk nost sava blūze vīrieša klātbūtnē ,un jāpaliek vienīgi krūšturī.Noriju siekalas ,un iegāju tālāk Metjū kajītē ,kur viņš lika apsēsties man uz gultas.- "Novelc blūzi." - pēc šiem vārdiem es paliku uz vietas sastingusi ,un viņš to pamanījis aizgriezās.Sekoju vīrieša pavēlēm ,un viegli novilku to,lai lieki nepieskartos jau tā sāpošajam apdegumam.Kad atgriezos atpakaļ pret vīrieti ,viņš jau stāvēja manā priekšā ,uz grīdas nometis savu kreklu.

- "Ceru ,ka tev tas netraucē ,šodien ir ļoti karsta diena." - un kā vēl man tas traucēja ,manā priekšā stāvēja ļoti izskatīgs vīrietis ,bez krekla ,kurš izrādās ir ārsts.Turklāt es sēžu krūšturī ,un no malas tas tiešām neizskatītos labi.Noliedzoši pakratīju galvu ,itkā mani tas nemaz neuztrauktu.Vīrietis pielika pie apdegušā kakla aukstu ūdens kompresi ,un es sev nemanot iekodu lūpā,jo brūce necietīgi sūrstēja.Viņš iesmējās par mani ,un turpināja savu darbu.

- "Būtu labi ,ja tu šodien vairs nestrādātu ,tikai atpūstos.Apdegumi nav joku lieta,un tev visu vakaru ir jāsmērē ziede ,lai no rīta varētu kaut ko uzvilkt mugurā.Tagad nesāp tev tik traki kā būs vakarā." - vīrietis teica iespiežot man rokā smēri ,un nokārtojot gultu uz kuras bija sametis visādus līdzekļus pret apdegumiem.- "Labi ,bet no rīta es sākšu strādāt." - Metjū atplauka smaidā ,dzirdot ,ka uz darbu neiešu,laikam pārāk viegli piekāpos.Godīgi sakot ,es pat negribēju ,un biju laimīga ,ka sanāca šāda iespēja.- "Es visu nokārtošu ,un pavadīšu tevi uz kajīti." -

- "Nevajag ,es nenoģībšu dēļ apdeguma." - iesmējos.Bija patīkami ,ka kāds svešs cilvēks par mani rūpējās ,taču tas jau bija par daudz.Esmu spējīga pati aiziet uz savu kajīti.- "Labi ,tad vismaz uzvelc šo.Nevilksi jau atpakaļ to netīro blūzi." - vīrietis pastiepa man melnu kreklu ,un es to uzvilku mugurā.Vīriešu smaržas to nodeva ,un es uzreiz sapratu ,ka tas ir viņa.Pateicu paldies ,un devos uz savu kajīti ,lai beidzot atpūstos.

Piecēlos ,kad jau viss ārā pa logu bija satumsis ,un ieskatījusies telefonā sapratu ,ka ir laiks vakariņām.Pārvilku Metjū kreklu un devos uz zviedru galdu.Zināju ,ka Sofijai darba diena ir beigusies ,tāpēc meklēju viņu.Tā vietā ,lai atrastu meiteni ,es satiku Maksimu.

- "Man likās ,ka tev darbs." - Maksims teica ,turot rokās šķīvi ar lazanju.Viņam mugurā bija balti šorti ,un tumši zils apspīlēts krekls ,kurš izspieda visas pareizās vietas.- "Plāni mainījās,bet ko tu dari viens pats šeit uz kuģa?" - paņēmusi rokās kafiju ar diviem keksiņiem ,apsēdos pie galdiņa ,kur man pievienojās arī vīrietis.- "Man ir brīvdienas nedēļu ,un tad atkal sākas futbola spēles.Teiksim tā - es atpūšos."-

- "Ko tu sacītu rīt par pusdienām kopā?" - kāds vispār spēja noticēt tam ,ka mēs pēc gada kad saskrējāmies tagad sēžam uz kuģa ,un kopīgi vakariņojam?Es neticu liktenim ,taču šī nebija vienkārša sagadīšanās.- "Labprāt." - pasmaidīju.

Team Maksims ,vai Team Metjū?

Nospied zvaigznīti⭐️