nirt

13.

Melānijas skatapunkts

Ar Eiprilu nerunājām jau veselu nedēļu ,nespēju vēl jo projām sagremot to ,ko viņa izdarīja.Meitene centās ar mums runāt ,un stāstīja ,ka to izdarīja kāds cits.Bet kurš tad?Viņas ar Lunu vienīgās zināja par to vakaru klubā ,un Luna jau noteikti nebija tā ,kas publicēja to rakstu.Sēdējām ar puišiem pie galdiņa pusdienās ,Kamerons ar Eiprilu pēdējās dienās pusdienoja ārpus skolas.

Visas šīs dienas Tailers negribēja vispār tuvoties man ,tāpēc es jutos vēl sliktāk.Likās ,ka kuru katru brīdi viņam uzradīsies cita meitene.Es pat neko nevarētu iebilst ,jo mēs esam izšķīrušies.

- "Jūs zinat kur ir Eiprila Kenedija?" - direktors Braunss ievaicājās ,pienākot pie mūsu galdiņa.Tas noteikti bija svarīgi ,jo vīrietis ļoti reti pameta savu kabinetu.- "Nē ,bet varbūt varam kā palīdzēt?Esmu viņas brālis." - Emerijs teica ,pastumjot malā savu porciju ar ēdienu.Direktors viņam iedeva kādu aploksni ,un piekodināja iedot to tieši Eiprilai.

- "Ver vaļā." - biju ļoti ieinteresēta ,kas atrodas tajā aploksnē.Varbūt Eiprila vēl ko no mums slēpa? - "Tā ir Eiprilas ,tev nav nekādas daļas gar viņas lietām." - Tailers dusmīgi teica ,man nobolot acis.Varbūt mēs vienkārši nebijām lemti viens otram? - "Un ja nu viņa kaut ko slēpj?" - turpināju skatīties uz puisi ,kura rokas sažmiedzās dūrēs.

- "Tad lai slēpj." - Tailers caur zobiem norūca ,es gribēju viņam pateikt ko dzēlīgu pretī,cik bērnišķīgi viņš uzvedās,bet Ārons mūs pārtrauca.- "Beidzat abi ,vismaz ja neesat kopā ,tad mēģinat uzvesties kā pieauguši cilvēki." - puisis teica ,un es pamāju ar galvu.Pēc brīža mums pievienojās Kamerons ar Eiprilu ,smaidīgi.Emerijs pasniedza meitenei vēstuli ,un viņa nesaprašanā atvēra to ,un sāka klusi pie sevis lasīt.

- "Tas kurš uzlauza skolas mājaslapu ,un ielika rakstu par Melāniju ,dzīvo Džordžstaunas ielā 11 " - viņa teica ,un es nedaudz nosarku.Varbūt Eiprila tiešām nebija vainīga? - "Tā ir Kimas māja." - Emerijs sašutis iespurdzās.Eiprila atplauka smaidā ,itkā visu tagad saprastu.

- "Protams ,ka Kima ,viņa varēja noklausīties mūsu sarunu tad ,kad gulējām pie baseina ,un īsziņu Emerijam aizsūtīja no mana telefona ,kad bijām pie viņas." - Eiprila izdvesa ,un es atviegloti nopūtos.Tātad viss ko Eiprila stāstīja ,bija taisnība, viņa nebija vainīga.- "Kāds gan Kimai no tā labums?" - Luna jautāja ,liekot frī mutē.Jā ,kāpēc gan Kima gribētu kaut ko tādu izdarīt mums?Mēs bijām sadraudzējušās pēdējā laikā.

- "To mēs noskaidrosim." - Eiprila iespurdzās ,un paķērusi mūs ar Lunu aiz rokām ,vilka ārā no ēdnīcas.Zvans uz stundu bija nozvanījis ,taču mums bija svarīgākas lietas kārtojamas.Iesēdāmies manā mašīnā ,un iedarbinājusi to ,uzsāku braukt uz Kimas māju.

- "Kāds tev bija no tā labums?" - Luna nikni iesaucās ,izkāpjot no mašīnas ,un ejot uz Kimas pusi.Viņa tēloja ,ka neko nesaprot par ko runājam.- "Kā tu to domā?" - viņa jautāja Lunai ,kura palika ar vien dusmīgāka.- "Ierakstīji to stulbo rakstu par Melāniju ,un Emerijam aizsūtīji īsziņu?Tagad pieleca?" - mēs ar Eiprilu stāvējām malā ,un vērojām abas meitenes.Pēc ilgas skaidrošanās ,viņa padevās ,un sāka stāstīt.- "Eiprila pavadīja ar mani maz laiku ,tikai dēļ jums ,un es domāju ja jūs ar viņu nerunāsiet ,Eiprila pavadīs vairāk laiku ar mani.Tomēr viņa bija mana bērnu nama labākā draudzene ,un ir slikti noskatīties ,ka viņai tagad ir kāds cits." - nespēju noticēt savām ausīm ,kā var izdomāt kaut ko tādu?Likās ,ka viss šis ir slikts sapnis.

- "Tev vajag palīdzību." - Eiprila teica ,un pagriezās ,lai dotos atpakaļ uz mašīnu.Mēs sekojām viņai ,jo viss bija noskaidrots ,Kima bija vainīga.Jutos slikti ,ka no sākuma neticēju Eiprilai ,un redzēju ,ka Luna arī bija vīlusies sevī.- "Klau ,piedod ,ka neticējām." - teicu ,kad bijām iesēdušās mašīnā, Eiprila neko neteica ,tikai pasmaidīja.

- "Kā būtu ar meiteņu vakaru?" - Eiprila ierunājās ,kad braucām kādu laiciņu ,un es acumirklī piekritu.Lai cik ļoti biju dusmīga šajā nedēļā uz meitenes ,jāatzīst ,ka man viņa sasodīti pietrūka.

Eiprilas skatapunkts

Stundas bija beigušās ,un pati skola arī gāja uz beigām.Doma par vasaru nelika man mieru ,ar Kameronu izplānojām jau pusi vasaras ko darīsim ,kur brauksim.Dīvaini ,vēl pirms nedēļas mēs gandrīz vispār nerunājām.Ar meitenēm viss bija nokārtojies ,un sarunājām taisīt filmu vakaru.Ar Kameronu atradāmies veikalā ,un es meklēju ēdienu sleepoveram.

Biju paņēmusi vairākas pakas čipsu ,limonādes ,augļus ,un baltās šokolādes ,jo tās mums visām trijām ir vismīļākās.Nopirku ēdienu ,un abi devāmies uz mašīnu.- "Kādi tev plāni atlikušajam vakaram?" - jautāju ,apsēžoties krēslā ,un sev pie kājām noliekot pārtiku.- "Aiziešu kaut kur ar puišiem ,vai tāpat kaut ko mājā padarīšu." - puisis atbildēja ,uzsākot braukt.Zināju ,kad tikšu pie Lunas ,meitenes mani iztaujās par Kameronu ,jo noteikti redzēja ,ka vairāk laiku pavadam kopā.

- "Piedod ,ka izjaucu mūsu plānus ,apsolu ,ka rīt izdomāsim kaut ko foršu." - uzspiedu ašu buču puisim uz lūpām ,un izkāpu no mašīnas ,kad bijām klāt.Meitenes sagaidīja mani pie durvīm ,un es pastiepu viņām maisiņu ,lai varu novilkt apavus.- "Eiprila!" - Lunas mamma atplauka smaidā ,ieraugot mani.Samīļoju sievieti ,un viņa kā nolasījusi manas domas atbildēja.- "Vēlāk izcepšu tavus iecienītos cepumus." - godīgi sakot ,tajā reizē ,es tos cepumus apēdu viena pati ,un Karlīna zināja ,ka man tie ļoti garšo.

- "Nu ,tad stāsti par Kameronu."  - kā es zināju ,ka būs šī tēma.Izstāstīju visu meitenēm ,un tā visu vakaru sēdējām ,ēdām un vienkārši runājāmies ,tā arī neieslēdzot nevienu filmu.Kad Melānija ar Lunu bija aizmigušas ,es saņēmu īsziņu no Kimas.

- Varam satikties?Mums vajag parunāt.

Nezināju un negribēju zināt ,kas viņai ir sakāms.Iespējams atkal kādu sanaidot.

- Mums nav par ko runāt.

Aizbloķēju telefonu ,un mani sāka nomākt doma ,ka varbūt tiešām tas bija kaut kas svarīgs.Nolēmu ,ka vairāk nekontaktēšos ar Kimu ,un aizbloķējusi telefonu ,aizmigu.

Nedaudz īsāka daļa ,bet man sāk beigties idejas par ko rakstīt,kautvai ir tikai 13.daļa.Kā būtu ja nākošajā daļā viss būtu rakstīts 1 gadu vēlāk?