nirt

19.

Bijām visi aizrunājušies līdz pusnaktij ,iegājusi Maksima kajītē ,redzēju ,ka viņš jau guļ un sapratu ,ka nekāda runāšana vairs šodien nesanāks.Klusi iekāpu gultā ,un apviju rokas ap vīrieti viņam no aizmugures.- "Domāju ,ka vairāk nenāksi atpakaļ."- viņš saņēma manu roku nemaz nepagriežoties un neizkustoties no vietas.- "Es aizrunājos ar skolas draugiem." -

- "Es rīt aizbraucu." - Maksims mierīgā balsī pateica.Strauji piecēlos sēdus gultā ,un Maksims arī pagriezās pret mani.- "Kāpēc?Uz kurieni?" - bijām pavadījuši tikai vienu dienu kā pāris ,un viņš jau aizbrauc.- "Nu futbols ,bet pēc nedēļas būšu atpakaļ ,un pavadīšu daudz laiku ar tevi." - īstenībā bija pat labi ,ka vīrietis aizbrauks uz kādu laiku ,jo tagad varēšu tikt galā ar sevi ,un saprast visu.Pēdējās dienās viss ir noticis pārāk strauji,un man jāsaprot ko pati vēlos.

- "Tu zināji ,ka šeit strādā tava bijusī?" - pēc šiem vārdiem Maksims uzreiz ieslēdza lampu ,kas stāvēja uz naktsskapīša ,lai redzētu mani.- "Džesika?Viņa ir šeit?" - tātad ,vai nu viņš tēloja ,ka nezināja vai arī tiešām nezināja.- "Es tev jautāju vai tu zini sievieti ar tumšiem matiem ,tu teici ,ka nē."-

- "Eipril ,pasaulē ir miljoniem sievietes ar tumšiem matiem ,un es nedomāju ,ka Džesiku pēc gada satikšu šeit ,es vispār cerēju ,ka vairs viņu nesatikšu.Dienā ,kad saskrējāmies arēnā ,es izšķīros ar Džesiku." - tas likās neticami,Maksims izšķīrās ar sievieti dēļ manis ,vai arī es ko nesapratu?- "Tu dēļ manis izšķīries?" - nesaprašanā jautāju ,un Maksims iesmējās.- "Nē,es tevi pat nepazinu.Mēs izšķīrāmies pirms futbola spēles." - jutos atvieglota ,uzzinot, ka šķiršanās nebija dēļ manis.Kā es to vispār varēju padomāt?Mēs nebijām pazīstami vispār.- "Laikam labi ,ka izšķīries ,jo dēļ tevis uzvarēja tava komanda."-

- "Jā ,es nemīlēju viņu ,tā bija īsa aizraušanās man ,nezinu kā Džesikai." - Maksims pasmaidīja un izslēdza gaismu.Es paliku sēžam sēdus ,un vēroju vīrieti tumsā ,līdz pamanīju tumsā ,ka arī viņš nesaprašanā mani vēro.- "Es tev arī esmu īsa aizraušanās?" - Maksims arī piecēlās sēdus ,un satvēra manas rokas.- "Ja tu būtu tikai aizraušanās ,es nebūtu gaidījis gadu, lai satiktu tevi." -

- "Vēl jo projām nespēju noticēt ,ka gaidīji." - iesmējos ,un apsēdos virsū vīrietim.Viņam mugurā bija tikai šorti ,un mati nekārtīgi izmētāti pa spilvenu.Braucu ar rokām no viņa vēdera līdz matiem ,jūtot Maksima patīkamo smaržu.- "Vēl pēdējo reizi pirms aizbrauc?" - vīrietis neko neatbildēja ,bet piekrītoši sāka skūpstīt manu kaklu ,un lika pacelt rokas ,lai varētu novilkt man kreklu.Nedēļa itkā bija maz ,bet mēs viens otram bijām pieķērušies tā ,ka būs dīvaini neatrasties vakaros blakus Maksimam.

Pamodos izdzirdot Maksimu runājot pa telefonu.- "Tu jau taisies prom?" -jautāju ,kad vīrietis bija beidzis savu telefonsarunu.- "Jā,drīz būs klāt mans šoferis ,un savāks mani,kad kuģis piestās ostā."- uzmetu lūpu kā parasti bērni dara ,kad neiedod konfekti.Maksims piesteidzās pie manis un apsēdās gultā ,blakus man.- "Ei ,es būšu prom tikai nedēļu."- nedēļa  itkā ir maz ,bet es esmu tik ļoti pieķērusies vīrietim pa šīm dažām dienām ,ka būs grūti domāt par kaut ko citu.Ja nebūtu Melānijas kāzas kas novirzītu nedaudz manas domas tālāk no Maksima ,tad es noteikti sajuktu prātā.

- "Tev jābūt uz manas draudzenes kāzām ,gribēšu iepazīstināt tevi ar visiem."- vīrietis piekrītoši pamāja ,un uzspieda skūpstu man uz lūpām.- "Apsolu ,ka būšu." - pēc šiem vārdiem viņš paņēmis savu sporta somu ,pazuda aiz kajītes durvīm.

Vēl kādu laiciņu pavārtījos pa gultu ,bet tad jau sapratu ,ka jāceļās.Šodien bija ieplānots palīdzēt izvēlēties kāzu kleitu Melānijai ,kā arī līgavas māsām.Līdz ko sāku domāt par Melāniju ,viņas bilde iemirgojās telefona ekrānā ,man klusi nopūšoties.

- Esi pie manis pēc 10 min.Iesim pastaigāt pa pilsētu ,un izvēlēties kleitas kā vakar norunājām.

Neko neatbildēju ,lai netērētu laiku.Zinot Melāniju ,viņa būs dusmīga ja nokavēšu kaut vienu minūti ,un tad atlikušo dienu meitene staigās uzvilkta un neapmierināta.Uzvilku baltu ,mežģīņainu komplektiņu ar kedām un matus sapinu parastā ,nekārtīgā bizē.

Aizslēdzu kajīti ,un iemetu somā saulesbrilles par cik rīts jau bija diezgan saulains.Devos raitā solī uz Melānijas numuriņu ,mēģinot tikmēr atrast somā telefonu.Atdūros pret kādu stāvu ,gandrīz nokrītot zemē.Acis sastapās ar Kamerona ,un viņš pasmaidīja.- "Sveika."-

Heeeeeii ,esmu atpakaļ whoop whoop.

Zinu ,zinu ,ka neesmu likusi neko baigi ilgi ,man vienkārši uznāca maza iedvesmiņa.

Pati ļoti ceru ,ka pabeigšu šo stāstu ,nu vismaz vēl kādas 10 daļas ir ieplānotas ,varbūt pat vairāk ,nezinu😏Bet vēlos pabeigt pirms jaunā gada ,jo jābeidz skola utt.

Nospied zvaigznīti ,un komentē.Neko nesolu ,bet domāju ,ka nākošā daļa būs pavisam drīz☀️Stay tuned🐣