nirt

17.

Drīz jau uz kuģa ieradīsies Melānija ar Dilanu ,tāpēc sakārtoju savu nekārtīgo kajīti ,lai man no tās nebūtu kauns kad abi jaunieši ieradīsies.Uzvilku zilus džinsus ar parastu džemperīti ,matus saņemot nekārtīgā copē.Paņēmu telefonu ,lai dotos un jau sagaidītu Melāniju ar Dilanu.

Sarunājām satikties uz klāja 3.stāvā ,tāpēc tur arī gaidīju ,izbaudot svaigo jūras gaisu.Kuģis bija iebraucis ostā ,un vēderā parādījās nelieli taureņi ,no uztraukuma.Bet uztraukums nebija slikts ,tas bija patīkams ,un es to vien gaidīju kā satikt draudzeni ar savu līgavaini.Zināju ,ka sarunājām tikties uz klāja ,taču man bija apnicis gaidīt ,tāpēc devos uz vietu kur cilvēki nāk iekšā ar koferiem.Cilvēki bija ļoti daudz ,un likās ,ka  viens otram min uz kājām.

- "Melānij!" - līdz ko pamanīju draudzeni ,uzreiz ielecu viņas apskāvienā.- "Tu zini ,ka neesam tikušās tikai 2 mēnešus." - viņa iesmējās,un tad ieraudzīju meitenei blakus Dilanu.Puisis tiešām izskatījās piemērots draudzenei.Viņam bija šokolādes brūni ,čirkaini mati tāpat kā Melānijai ,tikai protams daudz īsāki.- "Sveika ,esmu Dilans." - viņš jau stiepa savu roku ,taču es puisi ietvēru apskāvienā.- "Sāc pierast ,tevi vēl daudzi apskaus,nāku no ģimenes kuri nezin kas ir rokas spiediens." -

- "Labi ,mums tūlīt ir kūku degustācijas ,Eipril ,tu arī nāksi." - Melānija satvērusi savu koferi ,ātrā gaitā vilka to uz priekšu.- "Labi ,kur mēs tiekamies?" - kūkas bija vislabākais saldais ēdiens ,kas ir izgudrots.Es mīlu vispār saldumus ,un vienmēr esmu zinājusi ,ka manās kāzās būs pati labākā kāzu torte ,tāpēc tagad piedalīties degustācijās būtu ļoti interesanti.- "Tu nāksi man līdz.Mīļais ,lūdzu paņem arī manu koferi." - meitene uzspieda buču Dilanam uz vaiga ,un pastiepa savu koferi.

- "Kā?Tu nenāksi ar mums?" - jautāju puisim ,kurš jau lēnām soļoja prom no mums.- "Nē ,man jāsatiekās ar vedēju ,turklāt mums ar Melāniju ir vienādas ēdienu gaumes ,tāpēc atstāšu to jūsu ziņā." - viņš vēl pēdējo reizi pateica ,un turpināja savu ceļu uz trepēm.Vai tad ar vedēju nevar satikties vēlāk?Es domāju ,ka topošajam vīram ir jābūt blakus jebkurās izvēlēs ,vismaz pirms kāzām ,lai parādītu līgavai,ka patīk ar viņu pavadīt pēc iespējas vairāk laika.Nu pašsaprotami arī pēc kāzām.Vedējs var pagaidīt ,kāzas tāpat nenotiks vismaz vēl nedēļu,bet varbūt es tikai meklēju ieganstus ,lai Melānija tik ātri vēl neprecētos?- "Ā ,jā ,Eipril.Tu būsi vedēja ,rīt iepazīstināsim tevi ar tavu partneri."-

"Pag ko?Vai tad vedējiem nav jābūt pārim?" - biju laimīga ,ka būšu tieši blakus savai draudzenei ,kad viņa ar Dilanu samainīsies ar gredzeniem.Taču es negribu partneri kuru vispār nepazīstu.- "Nē ,nav obligāti.Es paņēmu tevi ,un Dilans savu labāko draugu ,viss ir tikai godīgi.Turklāt viss kas tev būs jādara ir jāiet pirms mums ,un pēctam jānodejo kopīga deja." - ja man būtu bijis ūdens mutē,tas noteikti tiktu izšpļauts,vai pat labāk - es aizrītos ,jo likās ,ka pat tūlīt ar gaisu būšu aizrijusies.

- "Kopīga deja?Kad mēs vēl to iemācīsimies." - cerēju ,ka draudzene joko ,taču viņa runāja pārāk nopietni ,un šobrīd joki meitenei galvā nebija.- "Nu ,rīt jums būs deju skolotājs ,abi mācīsieties." - biju gatava spiegt ,kliegt un protestēt ,taču nevēlējos Melānijai sabojāt garastāvokli ,un ja viņa tā vēlas ,tad tā arī notiks.Vēlos ,lai viņai ir tieši tādas kāzas kā ir iztēlojusies.Vārgi pasmaidīju ,un turpināju iet uz priekšu ,vēl jo projām pa manu galvu šaudoties neskaitāmām domām.

Bija sākusies kūku degustācija ,taču manas domas atkal bija aizklīdušas par rītdienas tikšanos ar manu partneri.- "Tātad ,3.torte." - sieviete kas dalīja kūkas gabaliņus ,atkal ierunājās.Iekodos ,un uzreiz saviebu seju ,jo tā bija pārāk trekna un tik salda ,ka likās mani visi zobi izbirs.Abas ar Melāniju saskatījāmies ,un noliedzoši pakratījām galvas ,ka šo torti noteikti neņemsim.- "Labi ,4.torte." - satvēru šķīvīti ,un ar karotīti nokniebu mazu gabaliņu kā to parasti darīja īsti degustētāji.Šī bija biezpiena kūka ar zemenēm ,un viss garšīgākā līdz šim.

- "Mēs ņemam šo." - Melānija nometa šķīvīti uz galda ,un pieleca kājās.- "Mums ir vēl." - sieviete ierunājās ,parādot uz vēl atlikušajām tortēm.- "Nē,šī ir vislabākā." - draudzene teica ,un es piekritu.Būtu palikusi un nogaršojusi vēl pārējās ,taču biju tik pārēdusies ,ka likās tūlīt pat uzsprāgšu.

- "Labi ,tad rīt uz darbu ej tikai vakarā ,no rīta tiksies ar vedēju." - Melānija vēl pēdējo reizi atgādināja ,un pazuda aiz manas kajītes durvīm.Uzvilku savu mežģīņaino naktskreklu ,un matus izlaidu ,jo nekad ar sataisītiem gulēt negāju.Biju ieritinājusies segā ,kad mani iztraucēja īsziņas skaņa,ieskatījos telefonā un tas bija Maksims.

- Lūdzu ,esi klāt cik ātri vien vari ,ceru ,ka neguli.

Izlecu no gultas ,un apsēju cik ātri vien varu ,savu halātiņu.Izmetos ārā no kajītes ,un sāku skriet cik ātri vien varu uz Maksima kajīti.Aizelsusies atrāvu vaļā neaizslēgtās durvis ,un man pavērās skaists skats ar svecēm.Kajīte bija liela ,un viss bija tumšs ,to izgaismoja vienīgi sveces.Uz grīdas bija sabērtas rožlapiņas ,un aizgājusi aiz sienas ,pamanīju Maksimu sēžam uz zemes ar divām šampanieša glāzēm rokās.Man nebija spēks dusmoties par to ,ka vīrietis sameloja man ,jo viņš tiešām bija pacenties priekš šī visa.

- "Tu biji ātra." - viņš klusi iesmējās ,un pasniedza man šampanieša glāzi.- "Idiot,man likās ,ka kaut kas noticis." - viegli uzsitu Maksimam pa plecu un apsēdos blakus.Pēc ilga klusuma brīža ,viņš atkal ierunājās.- "Man tu iepatikies no brīža ,kad saskrējāmies arēnā pēc futbola spēles.Kopš tā brīža nevarēju domāt par nevienu citu ,un uz šejieni atbraucu tikai dēļ tevis." - acīs saskrēja asaras ,jo nelikās ,ka Maksims atcerās par nejaušo saskriešanos pie tualetēm,pirms gada ,un pašai arī negribējās viņam to atgādināt.Varbūt mēs varam tomēr būt kaut kas vairāk par tikai draugiem?

- "Tu atbrauci dēļ manis?Man nav ko teikt." - biju saviļņota.Es biju iepazinusi futbola zvaigzni ,un tagad jau zināju ,ka viņš ir tikai parasts cilvēks ,ar kuru ir tik šausmīgi viegli komunicēt ,un runāt par jeb ko.Sākot ar visām mazajām ,ikdienas lietiņām ,beidzot ar visām nopietnajām tēmām.Maksims pieliecās ,un uzspieda savas lūpas manējām.Nebiju skūpstījusies ar nevienu pēc šķiršanās ar Kameronu ,un biju jau aizmirsusi cik labas sajūtas uzreiz rodas.- "Ir droši uz kuģa dedzināt tik daudz sveces?" -atrāvos no vīrieša ,viņam iesmejoties un lēnām velkot nost manu halātiņu ,skūpstot manu kaklu.

Bijām jau gandrīz kaili ,kad es Maksimu apstādināju.- "Es neesmu vēl gatava." - dvesu klusi vīrietim pie auss.Viņš nokāpa nost no manis ,un uzspieda vēl pāris skūpstus uz lūpām.- "Es gaidīšu cik ilgi vajadzēs." - viņš atbildēja mierīgi.Nebiju gaidījusi tādu reakciju ,likās ,ka viņš būs dusmīgs un tagad pametīs mani vienu kajītē ,kā tas notika ar Kameronu.Bet Maksims bija savādāks.Uzliku savu galvu uz viņa pleca ,un apvijusi rokas ap viņa vidukli ,aizmigu vīrieša apskāvienos.

😏😏😏Vēl jo projām Team Metjū?

Ja interesē ,tad bildē Maksims.Jauku atlikušo dienu💛