nirt

12.

Melānija bija aizgājusi ,bet es turpināju stāvēt gaiteņa vidū ,un domāt tikai par to ,kas tikko notika.Nolēmu visu noskaidrot vēlāk ,jo stundu tāpat negribēju kavēt.Paņēmu psiholoģijas grāmatu ar kladi no skapīša ,un lēnām devos uz stundu.Neatvainojos par stundas kavēšanu ,jo no mutes nevarēju dabūt ārā nevienu skaņu,tikai līdz šim.- "Čau." - izspiedu ,apsēžoties solā,blakus Lunai.Viņa uzmeta man nicinošu skatienu ,un aizgriezās.Kas notiek?

- "Arī tu ar mani nerunāsi?" - jautāju ,nemaz neklusinot
balsi ,man vajadzēja zināt kas visiem pret mani ir,kaut vai Melānija bija jau pastāstījusi.- "Tu uzrakstīji Emerijam īsziņā ,ka man ir simpātijas pret viņu ,un izjauci Melānijas attiecības ar Taileru." - kādas īsziņas?Pēkšņi atcerējos par Melānijas teikto ,ka es itkā ieliku internetā  puisi ar Melāniju ,klubā.Paņēmu telefonu ,un pieliku priekšā kladi tam ,lai skolotāja neredzētu.Meklēju ilgi ,līdz atradu skolas mājaslapu ,kur bija ielikts raksts par Melāniju ,un bilde ar puisi.

- "To noteikti izdarīja kāds cits." - teicu Lunai ,aizbloķējot telefonu ,un uzmetot skatienu uz sabrukušās Melānijas.- "Kurš tad?Tu vienīgā zināji.Gan par Melāniju ar to puisi ,gan arī par to ,ka man patīk tavs brālis." - meitene palika dusmīgāka ,un skolotāja arī jau pārskaitusies nāca uz mūsu pusi.- "Kenedija ,tu nāksi man līdz." - skolotāja viegli satvēra manu roku ,un vilka uz durvju pusi.Jutos atkal kā bērnu namā ,jo kopš tās dienas kad mani adoptēja ,neviens uzvārdā mani vairs nesauca.Šī skolotāja bija ļoti jauka ,un man bija slikti noskatīties kā viņa paliek dusmīga dēļ manis ,tikai tāpēc ,ka neklausos stundas tēmā.

Bijām nonākušas pie direktora kabineta ,un mēs ar skolotāju iegājām iekšā ,no sākuma pieklauvējot.Sieviete izstāstīja direktoram visu situāciju ,kamēr es sēdēju atspiedusies atzveltnes krēslā ,knibinot nagus.- "Eipril,kas notiek?Tu esi ļoti laba skolniece ,un pirmo reizi dzirdu kaut ko šādu par tevi." - vīrietis ierunājās ,kad bija beidzis runāt ar skolotāju ,un viņa aizgāja atpakaļ uz stundu.

- "Kāds ir ielicis skolas mājaslapā rakstu par Melāniju ,un mani draugi domā ,ka tā esmu es." - īsi un konkrēti izdvesu paceļot augšā acis no saviem pirkstiem.Šajā kabinetā biju pirmo reizi ,un direktoru redzēju arī pirmo reizi ,viņš jau tagad likās ļoti jauks.- "Bet tu neesi?" - vīrietis jautājoši skatījās uz mani ,pacēlis vienu uzaci ,un rokas sakrustotas atstutējis pret rakstāmgaldu.- "Nē!" - asi atcirtu ,likās ,ka pats direktors netic ,ka šajā situācijā esmu nevainīga.

- "Mēs varam noskaidrot kurš ir ielauzies sistēmā ,un to uzrakstījis.Jo skolas mājaslapai pieeja ir tikai man." - vīrietis teica ,un es pamāju ar galvu.Viņš bija devis mājienu ,ka drīkstu iet atpakaļ uz stundu,un es arī paklausīju ,pasakot paldies.Vienmēr bija licies ,ka direktori ir tie baisie vīrieši vai sievietes ,no kuriem ir jābaidās ,bet viņš bija kā labākais draugs.Turklāt visa gaisotne vīrieša kabinetā bija tik mierīga ,ka tur nebija iespējams uztraukties.Ejot atpakaļ uz klasi ,zvans noskanēja ,un man vajadzēja savākt tikai mantas.Atvainojos arī skolotājai par manu rīcību ,un devos uz nākošo stundu.

Bija pienācis pusdienu starpbrīdis ,un es sēdēju pie galda tikai ar puišiem ,jo Melānija ar Lunu bija kaut kur pazudušas.Visticamāk aizgājušas ēst kaut kur citur ,jo šeit sēdēju es - meitene ,kas itkā izplatīja viņu noslēpumus.Ar dakšiņu pa šķīvi stūmu kartupeli ,kamēr puiši runāja par savām lietām.- "Eipril ,tak ēd." - Našs ierunājās ,jau kādu laiciņu vērojot mani.Apetīte nebija ,un likās ,ja kaut ko apēdīšu ,tas uzreiz tiks izvemts.- "Paldies ,ka tu atvēri man acis." - Tailers teica ,noteikti domājot par to rakstu internetā.- "Tā nebiju es." - asaras saskrēja acīs ,un Kamerons to pamanījis ,iespieda savā apskāvienā.

Šī bija viena no vissliktākajām dienām šajā skolā ,jo abas labākās draudzenes domāja ,ka esmu nodevēja.Nē ,šī bija vienīgā sliktā diena skolā ,līdz šim.Atstāju pilno ēdiena porciju uz galda ,un pametu puišus nesaprašanā.Viņi itkā man ticēja ,kā jau puiši ,viņi vienkārši domā ,ka tie ir parasti meiteņu strīdi.Bet šoreiz tas ir kaut kas vairāks par parastu strīdu.

Stundas bija beigušās ,drīzāk vilkušās kā mūžība ,ņemot vērā ,ka sēdēju visu laiku blakus meitenei ,kura negrib ne vārdu pārmīt ar mani.Devos kopā ar Emeriju uz māju ,visu ceļu klusējot.Kad bijām nonākuši mājā ,man atnāca īsziņa no Kamerona.

- Negribi satikties vēlāk?

Noskaņojums nebija nekur iet ,taču nevēlējos puisim atteikt ,tāpēc piekritu.

- Jā ,labi.

- Būšu pakaļ tev ap 8 pm?

- Sarunāts.

Man bija vēl daudz laika ,tāpēc nolēmu ieiet džakūzī.Uzvilku savu kopīgo peldkostīmu ,un paņēmusi telefonu devos lejā.Pa ceļam virtuvē sagriezu augļus ,un saliku tos uz viena ,liela šķīvja.Iekāpu siltajā džakūzī ,un uzlikusi mūziku aizvēru acis ,nemaz nejūtot ,ka aizmiegu.

- "Ei ,tev viss labi?" - pazīstama balss lika man atvērt acis ,uzreiz ieskatījos pukstenī ,un klusu nopūtos ,ka nenokavēju neko.- "Jā ,tikai aizmigu." - atbildēju Emerijam ,kāpjot ārā no ūdens.Apliku dvieli sev apkārt ,un paņēmu augļu šķīvi ,dodoties ārā pa durvīm ,līdz puisis mani atkal apturēja.- "Lunai tiešām es patīku?" - izskatījās ,ka viņš visu šo laiku centās man to pajautāt ,un beidzot kad to izdarīja ,liekas ,ka puisim akmens no sirds novēlās.

- "Es to nerakstīju ,nezinu kurš paņēma manu telefonu ,un to uzrakstīja tev." - teicu ,pagriežoties pret puisi.Vai nu man tikai likās ,vai arī viņam tiešām interesē meitenes jūtas pret viņu.- " Nu labi ,pieņemsim ,bet atbildi uz jautājumu."- viņš nepadevās ,bet man arī negribējās jaukties viņu attiecībās,un sarežģīt visu vēl vairāk ,nekā tas jau bija.- "Pajautā to viņai ,tieciet paši galā." - atbildēju uz brāļa jautājumu ,un beidzot devos ārā pa spa durvīm

Uzvilku boyfriend jeans ,baltu kreklu ,un baltas kedas.Uzkrāsoju nedaudz skropstu tušu ,un lūpu balzāmu.Līdz ko biju gatava ,pagalmā jau pīpināja Kamerons ,dodot ziņu ,ka mums ir jābrauc.Iepūtu neuzkrītošas smaržas ,un paķērusi telefonu ,devos ārā no mājas.

- "Uz kurieni braucam?" - priecīga iesēdos mašīnā ,blakus puisim.Viņam mugurā bija džinsi ar melnu kreklu ,un jūtams patīkams odekolons.- "Man ir padomā viena vietiņa." - Kamerons pasmaidīja ,un sāka braukt.Laiks sāka palikt tumšāks ,taču pilsēta tieši pretēji - košāka ,un pilnāka ar krāsainām gaismām.

- "Tālāk mums jāiet ar kājām." - puisis teica izkāpis no mašīnas ,un apejot apkārt mašīnai ,atvēra man durvis ,un pastiepa roku.Satvēru viņa silto plaukstu ,un sekoju.Pēc neilga laiciņa bijām galamērķī.Viņš aizsēja man acis ar lakatu ,un viegli vilka uz priekšu.- "Cerams ,ka nenolaupīsi mani ,un nepakārsi mežā uz priedes." - puisis iesmējās ,bet ilgi nedomājot atbildēja.- "Tad man tevi būs tālu jāved ,jo priedes  Vegasā ir grūti atrast." - pēc mirkļa ,viņš noņēma apsēju ,un manām acīm pavērās brīnišķīgs skats.Zālē bija uzklāts pleds ar šampanieti un divām glāzēm ,blakus atradās augļi ar kūciņām.Visapkārt mums bija sveces ,un pretī visam  pasakainajam skatam bija pilsēta no augšas.

- "Man nav vārdu." - izdvesu ,un pagriezos pret puisi,kurš vēroja manu reakciju.Šis bija vairāk kā perfekti.- "Tad neko nesaki." - Kamerons teica ,un pienācis tuvāk ,piekļāva savas lūpas manējām.

Dīvaina daļa sākot ar drāmu ,un beidzot ar  romantiku.Pašai īsti vairs nepatīk tas kas sanāk pēdējā laikā no daļām ,beeet es mēģināšu to labot ,un visu padarīt interesantāku💛Nospied zvaigznīti