Oops! Bu görüntü içerik kurallarımıza uymuyor. Yayımlamaya devam etmek için görüntüyü kaldırmayı ya da başka bir görüntü yüklemeyi deneyin.
Iespējams, ka šajā stāstā ir 101 kļūda, jo rakstīju šo visu, kad man bija kādi 13/14 gadi. Atvainojos laicīgi, ka kāds no jums pēkšņi sajutīsies neērti.
Izvilku no mašīnas bagāžnieka ārā savu čemodānu un to noliku uz taciņas. Palūkojos uz savu jauno māju. Tā bija baltas krāsas divstāvu māja. Mājas pagalms bija sakopts. Mūsu jaunā māja atradās Ņujorkā, bagātnieku rajonā. Katra cilvēka sapņu pilsēta.
Blakus man nostājās mans septiņpadsmit gadīgais dvīņu brālis Sebs. Īstajā vārdā Sebastians. Pats puisis ir brunetis ar brūnām acīm. Tāds pats kā es. Ar puisi pēc izskata mēs esam praktiski vienādi, bet pēc rakstura mēs esam divi pavisam atšķirīgi cilvēki. Puisis ir sportisks un sabiedrisks. Es esmu klusa un kautrīga meitene. Viņš spēlē futbolu, kamēr es tajā brīdi parasti puisi gaidu, kādā stadiona tribīņu krēslā ar grāmatu rokās. Tā ir vai nu mācību grāmata, vai arī kārtējais romāns.
Sebs paņēma manu čemodānu. Abi kopā iegājām iekšā mūsu jaunajā mājā. Novilku savas converse kedas. Uzkāpām uz otro stāvu, kur atradās mūsu jaunās istabas.
Uz vienām koka durvīm bija rakstīts mans vārds. Iegāju iekšā istabā. Man uzreiz tā iepatikās. Istaba bija gaiša. Sienas bija baltas, ka arī gultai drānas bija baltas. Uz gultas bija daudz spilveņu. Blakus tai atradās divi nakts galdiņi, katrs bija savā pusē. Zem gultas atradās gaiši pelēks, adīts paklājs. Grīda bija no gaiša koka lamināta. Blakus logam atradās grāmatu plaukts. Varēšu sēdēt uz palodzes un lasīt grāmatu. Otrā loga pusē atradās galds ar vairākiem plauktiem un lampu uz tā. Pretī gultai bija durvis. Blakus durvīm bija skapis. Skapja velkamās durvis bija ar spoguli apklātas. Piegāju pie otras telpas durvīm un attaisīju tās.
Tur atradās vannasistaba. Tā arī bija gaišos toņos. Tur bija gan duša, gan vanna. Vēl vannasistabā atradās izlietne zem tās vairāki plaukti, virs tās spogulis ar plauktiem. Izgāju ārā no vannasistabas. Aizčāpoju līdz gultai un tajā iekritu. Sajūta bija kā mākoņos. Man ir prieks, ka vecāku darba dēļ pārvācāmies. Māte vārdā Tesa un tēvs vārdā Alekss vada savu biznesa firmu. Milleru-Džonsonu firma. Paši vecāki jau ir precējušies septiņpadsmit gadus. Septiņpadsmit laimīgus gadus. Abiem ir trīsdesmit astoņi gadi. Pasmaidīju.
-Gaidi mani, Ņujorka!- Iesmējos par savu stulbo teicienu.
Oops! Bu görüntü içerik kurallarımıza uymuyor. Yayımlamaya devam etmek için görüntüyü kaldırmayı ya da başka bir görüntü yüklemeyi deneyin.
Sveiki! Zinu, iespējams pirmā daļa ir nedaudz murgaina, bet es cenšos. Šis ir mans pirmais stāsts wattpad, bet stāstus esmu arī rakstījusi instagram. Ceru, ka daudz maz patīk sākums. Kā arī, ja jums nav grūti, Jūs drīkstat kaut ko iekomentēt, kā arī nospiest to mazo zvaigznīti.☆ -
