16 gadīgā Lūsija piedzīvo milzīgas pārmaiņas dēļ mammas jaunā darba. Meitene pārvācas uz Zviedriju un ir nokļuvusi milzīgā savrupmājā. Tur viņa saskaras ar milzīgām problēmām un lēmumiem. Lūsija nezina, ko darīt, jo vēl ir jauna un pilnīgi ieslīgst...
Es pamodos un redzēju, kā mēs nolaižamies Zviedrijā. Ārā pa logu varēja redzēt apsnigušus kalnus. Kad mēs piezemējāmies es ieraudzīju, ka ārā ir sniegs. Kas notiek!?? Ir taču pavasaris, bet ārā ir sniegs. Tad es sapratu, ka mēs tagad esam Ziemeļu valstī un būs ļoti auksti. Brīnišķīgi. Es tā jau Spānijā salstu grādos tuvu nullei, bet tagad es esmu atbraukusi uz Ziemeļpolu. Mēs ar mammu nopirkām siltās jakas lidostas veikaliņā un abas zvērējām, ka centīsimies šai vietai dot labu iespēju. Mamma stāstīja, ka viņa strādās par saimnieci jeb mājas tīrītāju mistera Ādama savrupmājā. Es biju šokā it īpaši tāpēc, ka mamma teica, ka mums katrai būs sava istaba. Nevar būt! Misteram Ādamam ir dēls manā vecumā un viņi mājā dzīvo vieni, tāpēc viņiem vajag palīdzību. Es biju nedaudz satraukta redzēt savu jauno dzīves vietu, bet man ļoti pietrūka ferma un mans Kroksis. Tas ir mans zirgs, nevis kurpe. Neuztraucaties.
Mēs braucām ar taksi un es izbaudīju skaisto, sniegoto ainavu ārā. Viss pagaidām bija brīnišķīgi, bet man bija tik auksti, ka es noteikti dabūšu iesnas vai drudzi. Pēc kāda laika mēs atbraucām un, kad es paskatījos ārā pa logu es ieraudzīju visskaistāko un vislielāko savrupmāju kādu es esmu jebkad redzējusi!
Ops! Esta imagem não segue nossas diretrizes de conteúdo. Para continuar a publicação, tente removê-la ou carregar outra.
Kad mēs ar mammu piebraucām pie vārtiem, ar mums sasveicinājās 2 apsargi. Ārprāts! Es tagad šeit dzīvošu! Mūs aizveda līdz mājas galvenajām durvīm un mūs sagaidīja pats misters Ādams ar dažiem viesmīļiem un vēl vienu apsargu. Savrupmājas iekšā bija lustras un dārga koka skapji, plaukti un mēbeles, kas visai telpai iedeva specifisku sveķu smaržu. Un tad manu mājas apbrīnošanu pārtrauca misters Ādams:
- Lūsija. Tava mamma stāstīja, ka tev ļoti patīk zirgi un tā jāšanas padarīšana, un ka tev ļoti labi sanāk, tāpēc es tev atļauju un drīz parādīšu, kur atrodas mūsu staļļi-
Es biju šokā. Staļļi!!?? Viņiem ir pašiem savi staļļi!!?? Un es varēšu tajos strādāt!!!!?
- TAS IR FANTASTISKI!!!!!!!- es iekliedzos. - Oi, atvainojiet! Es tik skaļi negribēju...-
-Viss kārtībā,- teica misters Ādams. -vismaz kāds ir priecīgs par mūsu staļļiem un novērtē tādu sīkumu. Mans dēls teica, ka staļļi ir pārāk mazi un sāka par kaut ko pukoties.-
-Kurš gan nepriecātos par staļļiem?-
Misters Ādams iesmējās, teica kaut kādam viesmīlim Oskaram, lai parāda man staļļus, un aizsoļoja prom. Nu gan. Es jau no pirmās sekundes sapratu, ka šajā mājā nekas nav normāli.
Mani pavadīja līdz staļļiem un es tur pavadīju visu dienu. Man teica, ka es varu izvēlēties sev zirgu, jo visiem darbiniekiem nav laika parūpēties par visiem un es varu kādu zirgu patrenēt. Es atradu zirgu vārdā Kavalieris, kurš bija iebāzts stūrī. Es zināju, ka zirgus pašā aizmugurē liek tāpēc, ka viņi ir ''bezcerīgi''. Mana nojauta teica, ka nevienam viņš nepieder, jo visiem ir pierakstīti cilvēku vārdi, kas par viņu rūpējas, bet viņam nebija. Tāpēc es viņu pārsaucu par Kavalieri Kroksi un sāku strādāt. Viņš neuzticējās nevienam, tāpēc visu dienu pavadīju sēžot uz viņa staļļa vārtiem un baroju viņam burkānus. Viņš pie manis pierada, jo sāka mani bakstīt, lai dodu vēl. Tas tik bija ātri. Tikai 6 stundas cilvēki, lai nopelnītu viņa uzticību. Nopietni! Pat tik šie bagātnieki nevar veltīt.
Dienas beigās mamma nāca mani meklēt un parādīja manu jauno istabu. Tā bija milzīga! Ļoti! Bet... tā nebija manā stilā. Nu nekas. Rīt pārtaisīšu. Vēl man daudz dienas priekšā šajā ēkā...
