Tā viena ģimene

3. Satiku velnu

   No rīta mamma mani pamodināja agri un pastāstīja, ka pēc nedēļas es varēšu iet labā skolā. Ai, kā es negribu uz skolu. It īpaši jaunu skolu mācību gada vidū. Mamma stāstīja, ka tā ir privātskola, kurā iet mistera Ādama dēls. 

   - Kāpēc, mammu!?? Kāpēc mani jāliek privātskolā?? Es gribu uz normālu skolu ar normāliem cilvēkiem. Vēl gada vidū!-

   -Beidz čīkstēt!- mamma teica ar savu kaitinoši bargo balsi. -Es Ādama kungam lūdzos, lai tev maksā par skolu, kaut vai ņem nost no manas algas, bet viņš neņems naudu nost un tevi ielika vislabākajā skolā Zviedrijā! Tu to labāk nesabojā! Lai man atkal nezvana direktors 3 reizes dienā, saprati, Lūsij?-

   Es pakratīju galvu, paķēru toster maizi, ko mamma uztaisīja un aizskrēju uz staļļiem. Ja man ir 6 dienas laika, lai izbaudītu nelielu brīvlaiku, man to labāk izmantot. Kamēr es skrēju uz staļļiem un domāju par briesmīgo skolu es ieskrēju garā puisī. Es jau gribēju atvainoties, bet tad tas puisis ierunājās:

   -Fui, ko tu neskaties, kur tu skrien!?? Tu sabojāji manu jaku!! Tu vispār zini, cik šī jaka maksā!!?? Ai, ko es te domāju. Protams, ka tu nezini tu Spānijas žurka.-

   -Ko tu tikko man teici!!!??? KĀ TU UZDROŠINIES TU NESMUKAIS TUKŠPAURI!!!! ES TEVI BRĪDINU, ES 2 GADUS GĀJU KARATĒ UN TAD VĒL PĀRIS GADUS BOKSĀ!!! TU MAN DABŪSSSIIII!!! ES TEV VISUS MATUS IZRAUŠU!!!!-

   Es uzlecu tam trakajam virsū un sāku viņam plēst matus. Pēc tam es viņam ar kulaku iesitu pa degunu un ar savu melno pildspalvu sašvīkāju viņa ''dārgo'' jaku. Es sāku viņam spert ar saviem jāšanas zābakiem pa seju līdz viņam sāka tecēt asinis pa degunu ārā. Beidzot es apstājos. Es taču negribu nevienu piekaut. Tad es nopūtos, pie sevis nomurmināju -Lūsij, nomierinies- un aizskrēju prom. Visu to dienu es sēdēju staļļos un nevarēju saprast, ko tāds darbinieks ir tik cacīgs un augstprātīgs. Es viņu izmetu no savas galvas un turpināju strādāt ar Kavalieri Kroksi. Visu treniņu es Kroksim stāstīju savu dzīvesstāstu un par to, kā es piekāvu to trako veci. Nu... man vienalga. Viņš ir to pelnījis. Pats vainīgs. Mani saukā par žurku. Atradies karalis. 

   Vakarā es lēnām soļoju uz mājām, bet tad es ieraudzīju, ka man pretī skrien mana mamma un viņas sejas izteiksme mani nedaudz satrauca. Viņa izskatījās izmisusi un nogurusi, un ļoti satraukta. Es pieliku tempu un vaicāju:

   -Mammu, tev viss labi?-

   Mamma pieklusinātā balsī bļāva -Tu esi traka!!!!??? Tu piekāvi mistera Ādama dēlu!!?? Vienīgo!! Un pat nedomā man melot, jo ja viņš saka, ka traka meitene ar dusmu problēmām viņu piekāva es zinu, ka tā esi tu!!!-

   ĀRPRĀTS!!! TAS VECAIS ĀZIS BIJA MISTERA ĀDAMA DĒLS!!?? KĀ TĀ VAR BŪT!!! UN TAGAD MAMMAI BŪS LIELAS NEPATIKŠANAS!!! AI, TAS NEVAR NOTIKT!! ES TO NEPIEĻAUŠU!!!!

   -Mammuk, piedod ka es tā!! Es nezināju!! Es palikšu staļļos!! Man tāpat tur labāk patīk!! Piedod!!!- 

   Es aši aizskrēju pirms mamma vēl kaut ko pasaka. Viņa aizelsusies kaut ko kliedza, bet es nepagriezos. mēs nevaram būt izmestas no šejienes! Varbūt man tomēr atvainoties!? Nē, man ir pašai sava cieņa, turklāt, ja viņš ir tik cacīgs par savu jaku, manu atvainošanos viņš noteikti nepieņems un mūs izmetīs ātrāk par vēju. Tāpēc es uzkāpu staļļu bēniņos un pēc kāda laika iemigu.