Tā viena ģimene

11. Plānošana

    Es no rīta pamodos blakus Nilam. ĀRPRĀTS!!!!! Es aši piecēlos un domāju, kas notika, bet tad atcerējos, ka mēs sarunājām, ka būsim tikai draugi. Es paķēru savas mantas un izgāju ārā no Nila istabas. Tas tāpat ir nedaudz jocīgi pēc tādas atzīšanās. Ar mani sasveicinājās Nila vecāki un viss bija kārtība, bet tad viņi pateica kaut ko ļoti šokējošu.

   -Mēs ļoti priecājamies, ka Nilam ir tāda meitene, kā tu. Viņš par tevi ļoti daudz runā!-

    KOOOOOOOOOO!!!!????? VIŅŠ STAIGĀ APKĀRT UN VISIEM SAKA, KA ES ESMU VIŅA MEITENE!!?? NEVAR BŪT!!! ĀRPRĀTS, KO MAN DARĪT??? Es ātri viņa vecākiem pateicu ''atā'' vai ko tamlīdzīgu un aizskrēju prom. Šajā vietā vairs nav, kur patverties. Tad es ieraudzīju manu mammu, kura man skrēja pretī. Es viņai piedevu no visas šīs drāmas un apskāvu viņu.

    -Mammu, es vairs nezinu ko darīt!- es sāku raudāt un mamma mēģināja mani mierināt.

    Es mammai izstāstīju visu par Nilu un Lūkasu. Par to Izabellu un visu to drāmu, kas notika Zviedrijā. Mamma man atvainojās, ka viņa nevarēja man palīdzēt un iedeva ideju, ka līdz kāzām es varētu palikt kādā viesnīcā vai hotelī. Es šim plānam piekritu. Tikai, kas būs ar Kroksi?

    -Mammu, vai tu varētu Nilam pateikt, lai viņš pabaro un pamēģina izkustināt Kavalieri Kroksi?-

   Mamma piekrita un ar taksi mani aizsūtīja uz koka namiņu meža vidū. Ai, beidzot! Miers un klusums! Kā es gribēju no paša sākuma. Es sāku ārā pakot savas mantas un ievācos namiņā. Tad vakarā es sazvanījos ar mammu, lai pateiktu savu viedokli par mammas kāzu kleitu, dekoru un ēdienu izvēli. Protams, viņa listē ielika tēju. Paldies! Tik lielisks cilvēks! Es jau taisījos iet gulēt, bet tad pie mana loga pieklauvēja Lūkass! 

   -KO TU TE DARI!??- es iebļāvos pilnīgi apstulbusi.

   -Es nezinu, kas tev par problēmām. Mēs taču esam kopā!-

   -KO TU TUR MURGO!?? TU ESI GALĪGI NOJŪDZIES!?? ES TEV JAU TEICU, KA TĀ IR KĻŪDA!!! EJ PROM!!!-

    -Kāda vēl kļūda!??- Lūkass uz mani tā jocīgi skatījās cauri logam un tad teica. -man likās, ka tu esi citādāka...-

    Tad viņš aizgāja prom, uzkāpa uz sava motocikla un aizbrauca. Lieliski! Vienkārši lieliski! Tagad Lūkass vēl uz manis dusmosies. Es turpināju skatīties savu seriālu un pēc laika aizmigu. 

    No rīta mana mamma man piezvanīja un teica, lai es atnāku uz kādu beķereju izvēlēties kūku. Es, protams, ka piekritu un ar taksi atbraucu uz to vietu, kuru man nosūtīja. Es ienācu iekšā beķerejā un sasveicinājos ar mammu. Bet tad es ieraudzīju cilvēku, kuru es noteikti šeit negaidīju. Lūkasu. Viņš ieraudzīja mani un izbolīja savas acis. Ko viņš pēkšņi palika tik cacīgs?

   -Mammu, ko viņš šeit dara? Man likās, ka mēs izvēlēsimies kūku...-

   -Nu, Lūsij. Protams, ka viņš šeit ir. Mums vajag visu galveno viesu viedokļus kūkai.-

    Es pa pusei dzirdēju, ko mamma saka, bet tad es ieraudzīju, kā no tualetes iznāk Izabella! Un vēl, Lūkass viņu apskāva!!! KOOOOOOOO!??? KAS NOTIEK??? Nezinu kāpēc es biju dusmīga, bet es biju. Es ātri aizgriezos prom un neskatījos viņu virzienā. KĀPĒC ES ESMU APVAINOJUSIES??? VAI MAN PATĪK LŪKASS!!?? Nē, fui. Man viņš nepatīk. Savācies, Lūsij! Es sāku sarunāties ar mammu, kura bēdīgi stāstīja, ka Ādams netika uz kūku degustēšanu dēļ darba. Man ir tik ļoti žēl manas mammas. Man nepatīk misters Ādams. Un man ļoti nepatīk Lūkass. Pretīgais āzis. Un vēl sagāja ar to sūda čiksi Izabellu. Nopietni! Varēja jebkuru meiteni, bet ne jau Izabellu. Mēs degustējām kūkas un tā Izabella visu laiku čīkstēja par to, ka te nav vegānu kūkas vai, ka te nav kūkas ar maz cukuru. Reāli, cik var? Un Lūkass arī izskatījās nedaudz izbesījies, tāpēc es viņam ausī iečukstēju:

   -Kāpēc tu esi kopā ar Izabellu? Neizskatās, ka viņa ir baigi forša...-

   -Kāda tev darīšana. Esi kopā ar savu Nilu un es būšu kopā ar Izabellu.-

   KOOOOOO!!??? 

   -Paga... paga...- es jocīgi paskatījos uz Lūkasu. -Kādā sakarā es esmu kopā ar Nilu!? Un kā tu zini, ka viņš man atzinās, ka es viņam patīku?-

   Es uz Lūkasu blenzu 4 minūtes līdz viņš beidzot atbildēja:

   -Nuuuu... mēs bijām pateikuši viens otram, ka mums ir jūtas pret tevi un tad mēs saderējām, kurš tevi dabūs...-

   -KOOOOOOOO!!!???-

   -Un es sapratu, ja tu negribi būt kopā ar mani, tad tu esi kopā ar Nilu...-

   -KOOOOOO!!!??? KĀDĀ SAKARĀ JŪS SADERAT UZ MANI!!?? UN ES NEESMU KOPĀ AR NILU!!! MAN NAV JĀIZVĒLAS VIENS VAI OTRS!!! ES ESMU MEITENE UN VARU IZDZĪVOT PATI!!! MAN NEVAJAG TĀDUS SŪDUS, KĀ JŪS!!-

   Es izskrēju ārā no beķerejas un man sekoja mamma.

   -Meitiņ, kur tu ej?? Tu nepateici, kura kūka ir vislabākā!!-

   Es mēģināju pasaukt taksi un tad nokliedzos: -Tu jau zini, ka medus kūka ir mana mīļākā!!-

   Es aizbraucu uz mājām un dusmīgi skrēju uz Nila mājiņu. Es viņu redzēju Nila vecāku dārzā laistam puķes. 

   -KĀ TU UZDROŠINIES VISIEM TEIKT, KA ES ESMU TAVA MEITENE!!! UN KĀ JŪS VARĒJĀT SADERĒT PAR MANI!!?? ES ESMU CILVĒKS UN PATI VARU VISU IZDOMĀT!!!-

   Es iepļaukāju Nilam. Es jau taisījos iet prom, bet Nils sagrāba manu roku.

   -Piedod! Es negribēju melot, bet man tu tik ļoti patīc!-

   -TURIES NO MANIS PA GABALU!!!- 

   Es Nilu iegrūdu puķu dobē un aizgāju uz staļļiem. Visa šī drāma uzspridzinās manu galvu.