Tā viena ģimene

8. Vasaras trakie notikumi

    Ir vasaraaa!!! Es beigās aizgāju uz skolu un uzrakstīju visus darbus. Es neskatījos Lūkasa virzienā un klasē vispār nerunāju. Vienīgais draugs man bija Nils. Viņš man ar visu palīdzēja un mēs vasarā apņēmāmies izpildīt mūsu listi.

  *  Aiziet garā izjādē

  *  Kārtīgi izpeldēties

  *   Uztaisīt smūtijus

  *   Nosist Lūkasu

  Pēdējo mēs uzlikām uz jautājuma zīmes, bet es domāju, ka tāpat jāizdara. Lūkass vēljoprojām bēg no Izabellas, bet manu palīdzību neprasa. Vienīgais, viņš ir sācis pavadīt pārāk daudz laika staļļos. Viņš uz staļļiem ved visas meitenes un viņām, protams, viņš iepatīkas vairāk, jo viņam pieder zirgi. Es tiešām viņu nesaprotu. Tāpēc es kopā ar Nilu esam sākuši staigāt ārpus savrupmājas teritorijas, piemēram, pa kalniem. Es viegli apmaldos kalnos tāpēc man ir Nils. Lieliski, ne?

   Ir otrā vasaras diena un beidzot var izgulēties. Bet tad es ārā ieraudzīju kaudzi ar cilvēkiem. Ārprāts, Lūkass jau otrajā vasaras dienā 9:00 no rīta ir uztaisījis ballīti!!?? Visi ar peldkostīmiem leca iekšā viņu milzīgajā baseinā un izklaidējās. Vai es esmu vienīgā, kurai ir šausmīgi auksti? Es ar treniņbiksēm un džemperi pat gulēju zem trīs segām, bet viņi ārā skraida ar peldkostīmiem. Nopietni!?? Kalnos taču vēl ir sniegs!! Tiešām, tiešām neko nesaprotu. Es noskrēju lejā un redzēju, kā mamma taisa tiem cacīgajiem, izlutinātajiem bērniem brokastis.

    -Mammu, kāpēc tu to dari, ja viņi te uzradās negaidīti?-

    -Viss jau sen bija sarunāts. Šī ballīte jau sen bija saplānota. Turklāt, tas ir mans darbs.-

    Es nopūtos un izgāju ārā. Tad pie manis pienāca Lūkass.

    -Nu, skaistulīt. Esi tik trausla, ka nevari izturēt aukstumu?-

    -Tev nopietni nav nekas cits, ko labāk darīt?-

    Tad es paskatījos uz viņa draugiem, kuri smējās par mani. Viss. Man pietiek. Es aizvilku Lūkasu tuvāk baseinam un iegrūdu viņu tajā. Visi bija šokēti. Lūkass spurojās pa ūdeni un kliedza, lai viņam palīdz. Neviens neko nedarīja tāpēc es viņam pastiepu roku, bet tad viņš mani ievilka baseinā. Es biju nogrimusi pašā baseina dibenā un mēģināju kaut kā uzpeldēt virs ūdens, bet nekas nesanāca. Es no virspuses dzirdēju, kā Lūkass smējās un saka:

   -Nopietni, Lūsij. Es taču neuzķeršos uz tādu pašu triku, kādu es pats tev tikko izdarīju.-

   Visi smējās kopā ar Lūkasu, bet es vēljoprojām nevarēju uzpeldēt virspusē. Tāpēc es ienīstu baseinus. Man patīk ezeri, kuros var iebrist, atsvaidzināties un tad izbrist laukā. Vienīgais plus baseiniem ir tas, ka tos apsilda. Bet tāpat, ūdens bija stindzinošs. Es ķepurojos un spārdījos līdz es noģību. Es beidzu kustēties un visi saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Lūkass ieleca ūdenī un izvilka mani. Visi cilvēki aizgāja prom, jo Lūkass paziņoja, ka ballīte ir beigusies. Kad es pēc kāda laika piecēlos, es redzēju mammas un Lūkasa satrauktās sejas. Es pilnībā atžirgu, apsēdos un pagrūdu Lūkasu.

   -Atšujies no manis. Vēlreiz mēģināsi mani nonāvēt!-

   Mamma man iesita, jo viņš bija viņas darba devējs, bet man bija vienalga. Man viņš ir ienaidnieks.

   -Kā es varēju zināt, ka tu nemāki peldēt? Tu jau nāc no siltajām zemēm. Tev vajadzētu būt priecīgai par ūdeni. Un kāpēc tad tu mēģināji mani glābt, ja nemāki peldēt.?-

   -Klausies, es mīlu ūdeni. Tikai tādu kurā es varu iebrist. Baseini ir riebīgi. It īpaši to garša. Un es tevi mēģināju glābt, jo es esmu cilvēks. Nekā tavi draugi, kuri tikai bola savas acis. Viņi taču nezināja, ka tu joko, bet tāpat stāvēja un noskatījās.- 

   Tad es dusmīgi aizgāju uz savu istabu un mamma man sekoja ar karstu tēju. Es visu dienu nosēdēju savā siltajā istabā un nenācu ārā. Man oficiāli ir trauma no ūdens.

   Nākamajā dienā es gāju uz staļļiem, bet tad man pievienojās Lūkass. 

   -Ko tev vajag?-

   -Es gribēju atvainoties. Un es izdomāju tev pievienoties izjādē.-

   -Zini, ja tu man gribi palīdzēt, labāk turies pa gabalu no manis. Tā es tev pieņemšu tavu atvainošanos, labi?-

   -Nē, es tev nākšu līdzi.-

   Tad Lūkass man sekoja uz staļļiem. Es viņam iemācīju, kā uzlikt seglus, iemauktus un visu to. Palīdzēju viņam uzkāpt un pirmo reizi pamanīju, ka viņš ir kaut cik jauks. Mēs smējāmies un jokojāmies, un es negribu to atzīt, bet es ļoti labi pavadīju laiku. Varbūt viņš nav nemaz tik slikts?