Tā viena ģimene

13. Mana jaunā, samaitātā ģimene

   Pēc trakā Lūkasa skūpsta es skrēju uz savu istabu. Man nopietni vajadzēja apdomāt visu, kas notika. REĀLI, TIEŠI PRIEKŠĀ VISIEM MISTERA ĀDAMA BIZNESA BIEDRIEM!!!! TAS NU BIJA PAR TRAKU. Kad es iegāju mājā, es dzirdēju mistera Ādama un manas mammas sarunu. 

   -Dārgā, mēs nevaram mūsu bērniem ļaut būt kopā!!!!! Uz līnijas ir mūsu reputācija un gods!!!! Mana mamma, biznesa biedri, draugi un radinieki redzēja, kā viņi skūpstās!!!! Tas būs tik liels skandāls!!! Viss būs publicēts Facebookā!!!!-

   -Es zinu, Ādam! Lai arī kas būtu, mēs nevaram ļaut viņiem palikt kopā!-

   Manas mammas vārdi mani sagrāva. Reputācija!!?? NOPIETNI!!?? Es saprotu, ka tas ir nedaudz jocīgi, bet padomājat par mūsu laimi!!! Ai, nu labi. Es pati neko nesaprotu, bet zinu, ka reputācija un citu cilvēku domas nav pats svarīgākais. Es lēnām aizvilkos uz savu istabu un sāku klausīties savu depresīvo Spotify playlisti. Atkal. Tiešām, kā dažos mēnešos Zviedrijā var izveidoties lielāka drāma nekā visā manā dzīvē Spānijā. Pēc kāda laika pie manām durvīm kāds pieklauvēja, un iekšā ienāca Nils.

   -TU ESI KOPĀ AR LŪKASU!!?? ARPRĀTS, KĀPĒC JŪS BUČOJATIES VISIEM PRIEKŠĀ!!!?? VISS ŠIS BŪS IELIKTS VISĀS IESPĒJAMAJĀS ZIŅĀS!!!!!!!!-

   -Kāda tev starpība?- Es aizvainota sacīju. -Es ar tevi vispār vairs negribu runāt! Un nelien, kur nevajag!- Es mēģināju viņam sejā iecirst durvis, bet tad VIŅŠ MANI NOSKŪPSTĪJA!!!

   -KO TU ELLĒ DARI!!??? TU GALĪGI NOJŪDZIES!!!!!??? AKDIEVS, KAS VISIEM PAR PROBLĒMĀM!!! KO TU NESAPROTI, MĒS BIJĀM DRAUGI, BET TU VISU IZBOJĀJI!!!! TAGAD TIŠ, PROM!!!-

   Es izgrūdu Nilu ārā pa durvīm un aizslēdzu tās. Viņš nokrita uz zemes un tagad piecēlies mēģināja tikt iekšā un kaut ko skaidrot, bet es viņu ignorēju un ieslēdzu mūziku. Man šī drāma jau ir apnikusi. Ko viņš iedomājas!!!!!!!???? Nākt manā istabā, kad es viņam simto reizi saku, ka viss beidzies!!! 

   Pēc kāda laika, es dzirdu, kā mājas jumts sāk krakšķēt. Es paskatījos ārā pa logu un redzēju Lūkasu!!!! Viņš rāpoja pa jumtu un mēģināja kaut kur tikt, bet viņš visu laiku slīdēja un tagad ir iesprūdis!!!

   -KO TU DARI!!!???- Es viņam uzkliedzu, lai gan manis teikto labi nevarēja dzirdēt, jo ārā plosījās milzīgs vējš.

   -Es mēģinu atnākt pie tevis, kā tu atnāci pie manis!!!!- Lūkass teica smīnot, tomēr es viņa acīs redzēju, ka viņš ir nobijies.

   -Ārprāts, kas visiem šodien notika!!??- Es ātri nedomājot izlecu ārā pa logu, balansējot aizskrēju pie Lūkasa, sagrābu viņa džempera kapuci un aizvilku viņu pie mana istabas loga. Tad es viņu, kā tādu bumbu ielidināju manā istabā un tad pati ielecu iekšā.

   -Lūcij, tev vajadzētu pieteikties kādā zirnekļcilvēka filmai. Es domāju, ka tevi uzreiz pieņemtu.- Lūkass sāka smieties, tomēr viņš elsoja un bija ļoti nosvīdis.

   -Ko tu te dari??- Es viņam mierīgi pajautāju.

   -Es atnācu pie tevis. Mēs varētu kaut kur aizskriet!! Abi divatā!! Aizbēgt no šīs jocīgās ģimenes!!- 

   Lūkass piecēlies aplūkoja manu istabu. Viņš te bija pirmo reizi.

   -Ja godīgi, es tavu istabu iedomājos tieši šādu.-

   Es uz viņu blenzu, apstulbusi. -Es nesaprotu... Kāpēc mums vajag kaut kur bēgt?-

   -Lai mēs varētu būt kopā, protams!!- Lūkass teica un virzījās man tuvāk.

   -Par ko tu runā!?? Kāpēc lai mēs būtu kopā??? Es jau tev simto reizi saku, ka mēs nevaram būt kopā!! Mēs esam ģimene!!!!

   Lūkass uz mani skatījās un bēdīgi teica: -Tad tu arī saki visas tās stulbības par to ģimeni un to reputāciju, ko?-

   Es savu skatienu nolaidu uz grīdu. Man nebija ko atbildēt. Tad no nekurienes manā istabā ieskrēja mamma un Ādams.

   -Es zināju, ka jūs būsiet kopā!!!!- Ādams dusmīgi pieskrēja pie Lūkasa un sagrāba viņa roku. 

   -Mums ar jums jāaprunājas...- Mierīgi teica mamma vienlaicīgi cenšoties atbrīvot Ādama stingro tvērienu no Lūkasa rokas. -Mēs ar Ādamu domājam, ka jūsu attiecības ir jocīgas un nepareizas... Tāpēc mēs jūs lūdzam, neesat kopā! Vismaz ne vieni paši istabā...- Mamma skatījās uz mani ar drūmu skatienu un Ādams izvilka Lūkasu no manas istabas. Mamma mani samīļoja, bet mēs neko neteicām. Pēc 10 minūšu ilga apskāviena, viņa beidzot mani atlaida un izgāja ārā. ES TIEŠĀM NESAPROTU, KAS NOTIEK!!?? VAI MANA DZĪVE VAR PALIKT VĒL TRAKĀKA????