Ilgi nekas nenotika. Es zināju ka guļu un vēl joprojā esmu mirušo pasaulē, jo es neko nejutu.....
Pēkšņi man negaidot es strauji sajutu nenormālas sāpes un iekliedzos. Kad es sapratu ka nāku atpakaļ, man 'pamostoties' sanāca strauji un dziļi ievilku elpu, un tā dēļ man viss tik strauji iesāpējās.
Es nevarēju beigt kliegt, jo man sāpēja katra ķermeņa daļa. Brālis man blakus tupus sēdēja un centās mierināt. Viņš pēc minūtes, kā es atgriezos no tās pasaules, jau gribēja iet pēc telefona, lai piezvanītu ātrajiem, bet viņš nepaspēja pat metru atiet no manis, kad es viņu apstādināju, jo man viss beidza sāpēt brīnumainā kārtā. Es biju pat piecēlusies, lai apstādinātu brāli.
Es nesapratu kā tas ir iespējams ka man viss beidza sāpēt tik ātri un pie tam nebija tāda sajūta ka kaut kas būtu lauzts.
"Kā?"- izbrīnīts brālis jautāja. Es tikai šokēti skatijos uz Emīlu un neko neteicu tikai parādīju ka nezinu kā.
"Tev nekur nesāp?"- pārliecinājās brālis.
Pirms atbildēt es pakustināju kājas, rokas, pieliecos, uztaisīju apli kaklu, lai pārliecinātos un, tad atbildēju, "Nesāp".
Beidzot pārstājuši runāt par to vai tiešām man nekas nesāp, mēs atcerējāmies ka atrodamies kaut kādā vietā mājā. Es nekad nebiju zinājusi un pamanījusi, ka ir vēl kāda telpa pirmajā stāvā neskaitot virtuvi un viesistabu.
"Kur ir izeja no šejienes?"- jautāju brālim.
"Seko man."- viņš pasniedza man savu roku un gaidīja, kad es ielikšu tajā savu.
Vēl pēdējo reizi pārmetusi skatienu telpai, kura bija tumša, bet kaut ko varēja saskatīt, un ieliku savu roku brāļa rokā. Kad es to izdarīju, tad Emīls saspieda manu roku ciešāk, tā it kā nevēlētos mani pazaudēt atkal, un veda uz izejas pusi.
"Kā tu vispār atradi ieeju šajā telpā?"- uzdevu jautājumu Emīlam, kad beidzot bijām iznākuši no telpa.
Varēja redzēt ka Emīls tagad par kaut ko aizdomājas un sanāk ka viņš pats nezina. "Es nezinu.... Es vienkārši zināju. Bija tāda sajūta ka es šeit reiz biju dzīvojis un zinājis kur atrodas ieeja. Bet es zinu ka neesmu šeit iepriekš dzīvojis pirms mēs šeit ievācāmies, tapēc es nezinu."- pēc ilgas domāšanas brālis atbildēja.
"Jocīgi..."- noteicu es, "Tomēr man liekas ka šeit kāds ir bijis".
Es pagriezos, lai ietu uz viesistabu un sev priekšā ieraudzīju kādu vīrieti.
