Viņš tā arī neko neteica. Viņš kait kapēc klusēja un smaidīja. "Kas, tad, būs jāizdara?"- no nepacietības pajautāju vēlreiz.
"Nomierinies," ieturēja kārtējo pauzi un tikai nedaudz vēlāk turpināja, "Tas nav nekas tāds. Jums vajadzēs tikai atrast tādu cilvēku kā 'Nazis' un nodot viņam vienu ziņu."
"Nazis? Tu tagad joko? Tev vajag nazi?"- dusmās nokaitināti nu jau kliedzu un nemaz nedomājot par to ka mani var sadzirdēt brālis.
"Nejau man vajag nazi. Man vajag cilvēku ar iesauku 'Nazis'. Un nemaz nesauc to par jokošanos. Par viņu runājot neviens nejokojas."- diezgan nopietni teica un gandrīz nemanot dusmīgi.
"Labi jau labi es atr....."
Mani pārtrauca brālis, kurš bija ienācis virtuvē. "Ar ko tu runā?"- jautāja viņš.
"Am...." es paskatījos uz spoku un viņš māja ar galvu, lai es pasaku. "Amm....... Esrunājuarspoku."- es ātri nobēru cerībā ka brālis neko nesapratīs un vienkārši aizies vai neuzdos liekus jautājumus, uz kuriem es negribētu atbildēt.
"Tu ko ar galvu sasities? Ak jā. Tu taču vispār biji atgriezusies no mirušajies."- nedaudz izsmejoši teica brālis.
Es uz viņu paskatījos dusmīgi: "Tu te nejokojies. Es saku taisnību. Un starp citu viņš var palīdzēt."
"Nu labi. Pieņemsim ka tu tiešām redzi spoku. Tad kā viņš var mums palīdzēt?"-neticoši teica brālis
"Viņš sakot ka esot visu redzējis. Viņš zinot kas un kā notika tajā dienā."- ar sajūsmu teicu. Brālim vajag man noticēt, pie sevis teicu.
"Un viņš jau pateica kas notika?"- joprojām neticoši, bet ar cerību jautāja Emīls.
Es nedaudz ieturēju pauzi un tikai, tad, kad saņēmos pateicu: "Vēl nē. Vajag no sākuma kādu atrast"
"Ko vajag atrast?"- jautāja brālis.
" 'Nazi' "- atbildēju es. "Tikai nepadomā ka es runāju par vienkārši nazi. Mums vajag atrast cilvēku ar iesauku 'Nazis'."- ieraugot brāļa sejas izteiksi uzreiz paskaidroju.
"Jūs tiešām esat radienieki, dvīņi. Pilnīgi domāšana ir vienāda un nevienam nav tā labāka."- izsmejoši teica spoks.
Es pagriezos pret vīrieti spoku ar dusmīgu sejas izteiksmi: "Vari paturēt pie sevis savus komentārus?"
