We Were Ment To Be Together

25.daļa

Bijām jau nogājuši diezgan lielu gabalu un nu jau Amanda skrēja pa priekšu un Ītans viņai pakaļ, jo Amanda apšļakstīja Ītanu. Mēs ar Greisonu gājām no aizmugures, runājām un ik pa laikam pasmējāmies par viņa brāli un manu labāko draudzeni, jo viņi uzvedās kā mazi bērni, kuriem ir simpātijas vienam pret otru.
- Tad, kad tu viņu noķer, iemet ūdenī, bet pēc tam tev nāksies bēgt! – es iebļāvos tik skaļi, lai Ītans dzird.
- Nodevēja tu tāda! Un mani nevar mest ūdenī! Man ir soma uz muguras un telefons kabatā. – es dzirdēju kā Amanda bļāva man atpakaļ.
- Nekas, gan jau būs labi. No noņemsim tev somu un atņemsim telefonu! - atbļāvu atpakaļ un gaidīju atbildi no Amandas, bet viņa neatbildēja.
- Un kas būs, ja es tevi iemetīšu ūdenī? – Greisons jautāja un iesmējās.
- Tad zini, ka es ar tevi nerunāšu, neiešu ārā un vispār nedraudzēšos! – es teicu, sakrustoju rokas uz krūtīm un tēloju, ka apvainojos, bet atkal neveiksmīgi, jo jau atkal iesmējos.
- Nu labi, labi. Nebūšu ļauns. – puisis teica un pasmaidīja. Es pasmaidīju pretī un novērsos. Es jutu, ka viņš grib man kaut ko teikt vai jautāt, bet viņam bija mazliet kauns.
- Klau, rīt varbūt izejam ārā divi vien? Vienkārši Ītans ies ārā ar Amandu un es negribu viens pats sēdēt mājās. – Greisons noteica, iesmējās un pasmaidīja.
- Labi. Cikos un kur tiekamies? Un kur iesim? – es jautāju un arī iesmējos.
- Ammm.... Tepat, kaut kur pie jūras ap 1 pm? A tas lai paliek manā ziņā. – Greisons noteica un atkal pasmaidīja. Es atsmaidīju pretī, bet knapi noturējos, lai paliktu normālā, cietā agregātstāvoklī, nevis šķidrā.
- Labi. – teicu un atkal paskatījos uz Amandu un Ītanu, kas nu jau nāca uz mūsu pusi galīgi mērkā.
- Kas ar jums notika? – es jautāju abiem jauniešiem, kad viņi pienāca man tuvāk.
- Es viņu iegrūdu ūdenī un viņš mani ievilka līdzi. – Amanda teica un iesmējās.
- Nu ritīgi trīsgadnieki! – Greisons noteica un mēs abi iesmējāmies.
- Nu tad tev arī ir trīs gadi. – Ītans teica un paskatījās uz savu brāli.
- Es atšķirībā no tevis negrūžu meitenes jūrā. – viņš teica un mēs pagriezāmies, lai ietu uz mājām. Puiši mūs ar Amandu pavadīja līdz veikalam, kurā mēs ar Greisonu pirmo reizi saskrējāmies un tālāk mēs ar Amandu braucām ar penijiem.
- Eu, tu rīt ej ārā ar Ītanu? – es jautāju Amandai.
- Amm... jā. Es ceru, ka tev nav iebildumu, ka es ar tevi neiešu. – viņa teica un pasmaidīja.
- Ne tač. Es pati rīt iešu ārā ar Greisonu. – es teicu un iesmējos.
- Opāa... - draudzene noteica un iesmējās. Mēs vēl kādu brīdi braucām kopā, bet pēc tam atvadījāmies un braucām katra uz savām mājām.