We Were Ment To Be Together

24.daļa

Bijām jau kafejnīcā un jau ēdām pasūtītos ēdienus.
- Kur tālāk ejam? – es jautāju, kad bijām jau gandrīz beiguši ēst.
- Atkal uz jūru? – Ītans piedāvāja skatoties uz mums.
- Kaut vai. Tikai zināt, ka es šodien neiešu peldēt, jo man nav ne dvielis, ne arī peldkostīms. – es teicu un iesmējos.
- Es arī neiešu. Man arī nav. – Amanda teica un iesmējās.
- Labi. Tad vismaz mēs ieiesim un nopeldēsimies. – Greisons teica un piecēlās, lai aizietu izmest visus papīrus, kas bija uz viņa paplātes. Mēs sekojām viņam. Visi izmetām visu, kas bija uz paplātēm un gājām ārā no kafejnīcas. Ejot uz pludmali jau atkal runājām par visu iespējamo un smējāmies par visu. Tā kā mēs gājām lēni un ik pa laikam apstājāmies, lai pasmietos un paķēmotos, tad līdz pludmalei gājām veselu stundu. Tikām līdz turienei un puiši iegāja peldēties, bet mēs ar Amandu palikām sēdēt krastā.
- Tev patīk Ītans? – es jautāju, kad puiši bija jau ielikušies ūdenī.
- Nē... kur tu kaut ko tādu rāvi? – Amanda mēģināja melot, bet es viņu pārāk labi pazīstu, tāpēc neticēju viņai.
- Nedirs! Es redzu, ka tu melo! – es teicu un iesmējos.
- Nu labi, labi. Jā! Man viņš patīk. Tā pat kā tev Greisons.- Amanda teica un iesmējās, bet beidz smieties, kad redzēja manu skatienu.
- Man viņš nepatīk! Man viņš krīt uz nerviem. Iedomājās no sevis kaut kādu kruto un neatvairāmo čali un pielien man. – es teicu un paskatījos uz puišiem, kas mēģināja viens otru noslīcināt.
- Un tu arī beidz dirst! Es tak redzu, ka tev patīk viņš un tu viņam. Es neesmu bebrs. Es visu saprotu un redzu. – viņa teica un mēs abas iesmējāmies.
- Labi, jā.. man viņš patīk, bet pirmkārt, mēs esam pazīstami tikai 2 dienas un otrkārt, es neesmu droša, ka es viņam patīku. – es teicu paskatoties uz savām rokām un pasmaidot.
- Un tevi attur tas, ka jūs esat pazīstami tikai divas dienas? Un tu viņam 100% patīc. To var redzēt pēc viņa uzvedības pret tevi un pēc tā, kā viņš skatās uz tevi. Tā kā, čalenīt, kustini savas bulkas pie sava neatvairāmā prinča! – viņa teica un paskatījās uz puišiem, kas nu jau sāka nāca ārā no ūdens.
- Es kustināšu savas bulkas pie Greisona tikai tad, ja tu kustināsi savējās pie Ītana. – es teicu un mēs abas iesmējāmies.
- Ko labu sadarījāt, kamēr mēs mēģinājām noslīcināt viens otru? – Ītans jautāja iesmejoties un pieliecās pie savas somas, lai izņemtu dvieli.
- Par meiteņu lietām, kas jums nav jāzina. - es noteicu un paskatījos uz Griesonu, kas jau bija ietinies dvielī. Puiši saģērbās un mēs sākām staigāt gar jūru.