We Were Ment To Be Together

41. daļa

* 3.septembris (Elizabetes dzimšanas diena) *
Pamodos no tā, ka ziloņu bars ar Amandu, Ītanu, Greisonu, mammu un tēti sastāvā nāca manā istabā dziedot "Happy Birthday!". Es atvēru acis un apsēdos gultā.
- Daudz laimes dzimšanas dienā! - viņi visi iesaucās stāvot pie manas gultas un tētis turēja rokās kūku.
- Ievēlies vēlēšanos! - mamma teica un tētis pienāca tuvāk man. Es ievēlējos vēlēšanos un pūtu nost svecītes. Nopūtu svecītes un visi sāka applaudēt. Es tikai sēdēju gultā, smaidīju un truli skatījos uz visiem. Pēc tam viņi pa vienam panāca man tuvāk un deva dāvanas. Pirmie bija mamma un tētis.
- Paldies, bet jūs nevarējat pagaidīt, kad es pati pamodīšos? - jautāju un paskatījos uz viņiem.
- Nē, nevarējām, jo gribējām tevi iepriecināt. - mamma teica un uzsmaidīja. Es atsmaidīju pretī un viņi abi ar tēti izgāja no manas istabas. Tālāk mani apsveica Amanda, tad Ītans un tad beidzot Greisons. Amanda un Ītans izgāja no manas istabas, atstājot mani un Greisonu divatā.
- Daudz laimes dzimšanas dienā! Šis viss tev. - puisis teica pasniedzot man 17 rozes, 3 hēlija balonus un vēl mazu, iesaiņotu kastīti.
- Paldies. - teicu uzsmaidot puisim. Noliku sev blakus rozes, palaidu augšā balonus un atsaiņoju dāvanu. Iztinu kastīti un atveru to. Tajā iekšā bija sudraba ķēdīte ar sirsniņu un zelta gredzens ar divām sirsniņām. Kamēr saiņoju vaļā viņa dāvanu, tikmēr viņš bija apsēdies man blakus gultā.
- Tev nevajadzēja tā tērēties! - teicu un apķēru puisi.
- Vajadzēja un nerunā pretī. - viņš teica apvijot savas rokas ap mani. Es jutu kā viņa sirds dauzās un bija sajūta, ka tā tūlīt izleks ārā.
- Par ko tu tā uztraucies? - es jautāju un atlaidos no apskāviena.
- Tāpēc, ka man tev ir kas jautājams, - viņš atbildēja un paskatījās uz mani, - Elizabet, vai tu būsi mana meitene? - . Un tajā brīdī es atvēru muti un nevarēju to aizvērt. Šī informācija ir par daudz manām smadzenēm. Kādu brīdi ieilga klusums, jo es nezināju, ko man teikt. Es paskatījos uz Greisonu un viņa acīs varēja redzēt uztraukumu.
- Jā, Greison Beilij Dolan, es būšu tava meitene. - teicu un apķēru puisi vēlreiz, bet šoreiz stiprāk. Viņš atviegloti nopūtas un apķēra arī mani. Kādu brīdi sēdējām apskāvušies, bet tad atlaidām viens otru un skatījāmies viens uz otru. Ik pa brīdim Greisons paskatījās uz manām lūpām vai otrādāk. Es nevarēju izturēt šo mazo attālumu starp mums un piespiedu savas lūpas pie viņa. Viņš atbildēja mana skūpstam. Mēs lēnām atrāvāmies viens no otra un skatījāmies viens uz otru un smaidījām.
- Man vajadzētu sataisīties, lai varam visi kaut kur iet. - teicu pēc kārtējās klusuma pauzes.
- Labi. Es tad iziešu, lai vari sataisīties. - Greisons teica un piecēlās no gultas. Viņš man uzsmaidīja un izgāja no manas istabas. Es ieslēdzu MTV un sāku taisīties vēl joprojām smaidot.