We Were Ment To Be Together

46. daļa

- Daudz laimes dzimšanas dienā! - iebļāvos kopā ar Greisonu, kad Amanda atvēra durvis.
- Paldies jums, mani mīļie! - Amanda teica un apskāva mūs. Kad beidzām mīļoties,iedevām Amandai viņas dāvanu, iegājām iekšā, novilkām apavus un gājām uz viesistabu, kur jau sēdēja Ītans, Tailers un Amandas vecāki.
- Daudz laimes dzimšanas dienā, Tailer! - teicu un piegāju tuvāk viņam. Iedevu viņam viņa dāvanu, samīļoju viņu un gāju apsēsties.
- Mani vecāki vēl nav? - jautāju un paskatījos uz Amandas mammu Martu.
- Nē. Viņi teica, ka viņi atbrauks vakarā. - Marta teica un uzsmaidīja man.
- Tā kā visi svarīgie cilvēki ir ieradušies, tad dodamies ārā no šī ūķa un dodamies tusēt! - Amanda teica un iesmējās.
- Es arī varu iet ar jums? - Tailers jautāja un es iesmējos.
- Nē, zini, tu nevari! Protams, ka jā. Šī ir arī tava dzimšanas diena un viņi ir arī tavi draugi. Tā kā cel savu pakaļu augšā un ejam. - Amanda teica un aizgāja uz koridoru. Mēs pārējie iesmējāmies un sekojām Amandai. Uzvilkām apavus, jakas un devāmies ārā no dzīvokļa. Šodiena bija pat diez gan interesanta. Bijām uz kino, zoodārzu, kafejnīcu, boulingu un vienkārši pastaigājām pa pilsētu, līdz Amandai zvanīja mamma un teica, lai mēs ejam atpakaļ. Ejot atpakaļ pie Amandas, es sapratu, ka tad, kad aiziesim atpakaļ, Amandai un Taileram pateiks, ka es esmu viņu māsa. Iegājām iekšā un lielajā istabā jau sēdēja gan mani, gan Amandas un Tailera vecāki.
- Amanda, Tailer, Elizabet, lūdzu apsēdieties. Greison, Ītan, varat lūdzu uz brīdi iziet? - Marta noteica un uzsmaidīja mums visiem.
- Mammu, kas notiek? - Amanda jautāja paskatoties uz vecākiem.
- Amandiņ, Tailer, Elizabete ir jūsu māsa. - Amandas mamma teica un paskatījās uz mums visiem trīs. Es paskatījos uz Amandu un Taileru un redzēju, ka viņi ir diezgan pārsteigti.
- Vispār jau tikai pusmāsa. - teicu skatoties uz pārējiem.
- Tu to zināji un man neteici? - Amanda ar paaugstinātu balss toni.
- Jā, es to uzzināju savā dzimšanas dienā. Es tev to nevarēju teikt, jo mūsu tētis tā palūdza. - teicu un ieskatījos māsai acīs. Ir tik dīvaini viņu saukt par māsu...
- Mūsu tētis? Mans tēvs ir miris. - viņa iesaucās.
- Nē, Amand, es esmu gan tavs, gan Tailera, gan Elizabetes tēvs. - tētis teica pieceļoties un pienākot tuvāk mums.
- Kā tas ir iespējams? - Tailers beidzot ierunājās.
- Kad Sofija palika stāvoklī, man bija romāns ar jūsu māti un tad viņa palika stāvoklī ar jums abiem. Mūsu romāns tā arī beidzās, bet es jūs visu šo laiku esmu finansiāli atbalstījis.- tētis teica un Amanda un Tailers to visu mēģināja aptvert. Tā mēs tur vēl kādu laiku pasēdējām un parunājām, bet tad braucām mājās.