We Were Ment To Be Together

44. daļa

Biju beigusi mācīties un jau sēdēju pie datora, kad mamma un tētis ienāca istabā.
- Nu? Kā patīk mašīna? - tētis jautāja un abi ar mammu apsēdās uz manas gultas.
- Tā ir ideāla! Paldies jums! - iesaucos un piecēlos kājās no krēsla, lai apķertu vecākus.
- Tad labi, ka tev patīk, bet tas nebija iemesls kāpēc mēs nācām pie tevis. - mamma teica ar nopietnu sejas izteiksmi.
- Kāpēc tad jūs nācāt? - jautāju un apsēdos savā gultā.
- Mēs nācām runāt par Amandu un Taileru. - tētis teica un paskatījās uz mani.
- Kas ir ar viņiem? Ja jūs man teiksiet, lai es beidzu ar viņiem draudzēties, tad nemaz necerat, ka es jūs klausīšu! Es tad pārvākšos un tad varat mani neuzskatīt par savu meitu! - teicu un nopietni paskatījos uz vecākiem.
- Jūs droši varat turpināt draudzēties un mums nav nekādu pretenziju, tikai es zinu, ka tas iespējams izklausīsies neiespējami, bet Amanda ir tava māsa un Tailers ir tavs brālis. - tētis teica un man attaisījās mute.
- Paga, ko? Kādā veidā? - es jautāju un iepletusi acis skatījos uz vecākiem.
- Tad, kad es vēl nezināju, ka tava mamma ir stāvoklī ar tevi, man bija romāns ar Amandas mammu, jo mēs abi strādājām vienā darba vietā un tad, kad es uzzināju, ka gan Sofija, gan Marta ir stāvoklī no manis, es nezināju ko darīt. Sakumā es lūdzu Martai lai viņa veic abortu, bet viņa nepiekrita un tad, kad mēs pārvācāmies uz šejieni, es Martai, Amandai, Taileram un Nikam apmaksāju lidojumu uz LA un tad Marta ielika Amandu un Taileru tajā pašā skolā un klasē, kurā tu gāji, lai jūs varētu iepazīties. - tētis stāstīja un manas smadzenes mēģināja to visu sagremot.
- Amanda un Tailers to zina? - es jautāju.
- Nē. Un es ceru ka tu viņiem neko neteiksi. Mēs ar Martu nolēmām, ka pateiksim to viņiem viņu dzimšanas dienā. - tētis teica un paskatījās uz mani.
- Labi. Mēģināšu, bet es nezinu, kā to izdarīšu. Jo es no viņas neko nevaru noslēpt. - teicu un paskatījos uz savām rokām.
- Viss būs labi. - mamma teica palīda man tuvāk, un samīļoja mani.
- A Ričards zina? - jautāju un paskatījos uz vecākiem.
- Jā, viņš zina. Mēs viņam pateicām vasaras sākumā. - mamma atbildēja. Vel brīdi parunājām, bet tad mamma un tētis izgāja no manas istabas. Vēl kādu brīdi pasēdēju pie datora, bet tad jau gāju mazgāties un gulēt.