We Were Ment To Be Together

36. daļa

Dejojām jau diezgan ilgu brīdi, bet tad izlēmām paiet mazliet malā un atpūsties. Aizgājām līdz bāriņam, pasūtījām dzērienus, pagājām malā un runājām savā starpā, līdz mūs iztraucēja Greisons, Ītans, Roberts un Konors.
- Sveikas meitenes, kā jums klājas? - Roberts jautāja un nostājās blakus Rebekai.
- Robert, tu smirdi pēc alkohola! - Rebeka iesaucās un nogrūda Robertu nost no sevis.
- Sveika, Beta. - Greisons teica un apķēra mani no aizmugures.
- Greison lūdzu novācies no manis. Tu esi piedzēries un nesaproti, ko tu dari! - teicu un mēģināju atāķēties no Greisona apskāviena, bet neveiksmīgi.
- Kas tad nu? Vairs nepatīk apskāvieni? - viņš jautāja un uzsita man pa dibenu.
- Greison, atšujies! Tad, kad būsi skaidrā, tad arī parunāsim, bet tagad turies no manis pa gabalu! - iebļāvos un uzsitu Greisonam pļauku.
- Eu, nu nederi tā! Es taču tev patīku! - Greisons teica un atkal nāca man tuvāk.
- Labi, jā... tu man patiki līdz brīdim, kad piedzēries. - uzbļāvu viņam un paskatījos uz pārējiem. Izskatījās, ka viņi ir pārsteigti.
- Nu tad viss ir ideāli! - viņš teica un nāca tuvāk.
- Es tev tev teicu, lai nenāc man klāt un atšujies! Kā arī neraksti man vairāk! - uzbļāvu puisim, uzšļācu viņam virsū savu dzērienu un pagriezos, lai ietu prom. Dzirdēju, ka Greisons grib man nāk līdzi, bet pārējie viņam saka, lai nenāk man līdzi. Es aizgāju līdz pašai jūrai un apsēdos smiltīs. Kādu brīdi pasēdēju viena pati, bet tad jau kāds man pievienojās. Tas kāds bija Amanda un Ītans.
- Lūdzu ejiet abi prom. Es gribu pabūt viena pati. - teicu un paskatījos uz savam laiviņām, kuras turēju rokās.
- Es tevi neatstāšu vienu pašu. - Amanda teica, apsēdās man blakus un samīļoja mani.
- Un es neesmu dzēris pat pilīti alkohola. Es viņiem teicu, ka tas nebeigsies labi, bet viņi mani neklausīja. - Ītans teica un apsēdās blakus Amandai.
- Paldies, ka vismaz jūs man esat. - noteicu un uzsmaidīju abiem jauniešiem.
- Priekš tam jau draugi domāti. Nāksi ar mums padejot? - draudzene jautāja un paskatījās uz mani.
- Vēl nē. Es vēl bišķin te pasēdēšu un tad gan jau pievienošos jums. - atbildēju un uzsmaidīju.
- Nu labi. Bet lai tā arī būtu! - draudzene teica, piecēlās kājās, paskatījās uz mani, sažmiedz acis un parādīja uz mani ar pirkstu.
- Labi, šef. - atbildēju un iesmējos. Viņi abi aizgāja un nepagāja pat piecas minūtes, kad kāds jau atkal nāca pie manis.
- Es taču jums teicu, ka pievienošos jums, bet mazliet vēlāk! - teicu un pagriezu galvu uz tā cilvēka pusi, kas nāca pie manis. Bet tad apklusu, jo sapratu, ka tā nav Amanda, bet gan Brendons.
- Kāpēc tu te sēdi viena pati? - puisis jautāja un apsēdās man blakus.
- Greisons piedzērās, uzmācās man un tad es viņam uzlēju virsū savu dzērienu un atnācu te. - teicu un ieskatījos puiša acīs.
- Ja godīgi, tad neizklausās nemaz pēc Greisona. - Brendons teica un paskatījās uz mani.
- Njāa... - tas bija vienīgais, ko es šajā brīdi varēju viņam atbildēt.
- Tev nav auksts? - puisis jautāja un pamazām sāka vilkt nost savu jaku.
- Nē, nav. - atbildēju un uzsmaidīju puisim. Vēl diezgan ilgu laiciņu pasēdējām smiltīs un parunājām, bet pēc tam abi gājām meklēt savus bariņus.