Krist un pēctam atkal celties.

1 nodaļa.

-Ohho! Mani pagodinājusi pati Kasidija Ketrina Mailija Karlija ar ierašanos pie vakariņu galda!-Justins Karlijs- mans vīrs saka.
-Atvaino, mani centās sapost!-Skarbi atbildu.
Interesantākais ir tas, ka Justinam jau ir 38. gadi. Saprotiet?!? 38! Es ar lielāko prieku nomirtu, jo katru vakaru man ir jāpacieš Justina pretīgie, asie pieskārieni un skūpsti. Ir bijis viens brīdis kad viņš bija mīļš. Tas bija tad, kad viņa pretīgā māte iesita tikai par to, ka iegāju Justina kabinetā. Viņa bija ļoti ļauna pret mani. Tajā dienā Justins mani apskāva un mierināja.
-Ko tad viņas gaidīja, ka tu kā cements sakaltīsi?!?-Justins dusmīgi izrauj mani no pārdomām.
-Tu esot licis Justin! Pats vairs neatceries, ko esi sacījis?-Vaicāju un iemalkoju vīnu.
-Turi muti Kasidij! Labāk ēd pirms neesmu tev mēli nogriezis!-Justins saka, paliecas, satver manu seju un asi mani noskūpsta. Es pagriežu galvu un noslauku lūpas. Es un vecis! Yeak!
Vakars(sleep time)
Es palienu zem segas un cenšos aizmigt, bet tikko kā esmu aizvērusi acis un ļāvusi miegam gūt uzvaru mani pamodina piedzērušais Justins. Viņš palien zem segas, bet es tēloju iemigušo.
-Piedod...-Viņš nočukst. Es pasmejos savās domās. "Es tev nemūžam nepiedošu Justin Karlij!"
Naktī es sajūtu, ka Justins pieceļas sēdus elsodams. Es paceļos uz elkoņiem un tumsā aplūkoju vīrieti.
-Kas noticis?!?-Čukstus vaicāju. Viņš mani uzlūko un tad pieliecas pie manām lūpām. Tas nav ass skūpsts! Tas ir...maigs un kaislīgs. Es tomēr saņemos un viņu atgrūžu.
-Tā nebija atbilde uz manu jautājumu!-Saku un noliekos uz sāna guļus. Justins seko manam piemēram, bet apliek manam viduklim roku.
Kad jūtu, ka Justins guļ es klusi izkāpju no gultas un izlavos no istabas. Nokāpju uz pirmo stāvu, paņemu lapu, pildspalvu un sāku rakstīt:
Mana dzīve ir asaras,
Bet to var labi izlabot!
Mana dzīve ir karastrofa,
Bet to var pārbūvēt!
Mana dzīve ir ļaunums,
Bet to var pārvērst labumā!
Mana dzīve nav margrietiņa
Tā ir kā asa roze!

Es nevaru piedot! Es varu tikai raudāt un ciest!
Es pabeidzu. Salocu lapiņu un izmetu to atkritumos. Izeju uz balkona. Pēc neilga brīža es sajūtu rokas uz saviem gurniem.
-Jutu, ka izkāp no gultas.
-Un? Vai pat uz balkona neļausi iznākt? Aizliegsi to tāpat, kā mājas apkārtnes atstāšanu?
-Beidz!-Justins saka un noskūpsta manu kaklu. Un tas atkal nav ass skūpsts! Tas ir maigs un ...tik jauks, bet fuj! Viņš ir 20 gadus vecāks par mani! Pretīgi!
-Nu saņemies!-Justins nomurmina un pēc tā nāk asie pieskārieni. Es iekožos savā lūpā, jo zinu, kas atkal būs jāpārcieš...