Krist un pēctam atkal celties.

21.nodaļa.

∆Pēc trim mēnešiem∆
-Damiān, savāc savas zeķes! Tas ir pretīgi!-Uzkliedzu no istabas. Viņš atnāk pie manis ar zobu birstīti mutē un savāc zeķes.-Nākamreiz, ieliec tās veļas mašīnā jau vakarā, savādāk es vemšu!--Saku. Damiāns atnāk atpakaļ pie manis un apskauj mani no aizmugures.
-Vai patiesi ir tik traki Kasidij?-Viņš vaicā un noskūpsta manu vaigu. Es pasmaidu.
-Zini, ņemot vērā faktu, ka tās visu dienu ir bijušas tavās kājās, tad jā!-Iesmejos. Damiāns iesmejas un aiziet uz virtuvi.
Justinam Karlosam manā dzīvē vairs nav vietas... Manā uzskatā viņš mira  četrus ar pusi gadu atpakaļ. Viņš gribēja, lai es tā domāju-nu tad lai tā paliek.
-Kasidij, ko tu šodien darīsi?-Damiāns ar pilnu muti vaicā. Es iesmejos.
-Aiziešu pie Dženetas un tad nākšu mājās gatavot vakariņas.-Saku un pasniedzu viņam salveti. Viņš pasmaida un piekļaujas manām lūpām.
-Zini, negatavo vakariņas! Aiziesim uz kādu labu restorānu. -Damiāns saka un noskūpsta manas rokas.
-Labi, Damiān!--Saku.

Vakarā-restorānā.
Es apsēžos pie galdiņa un Damiāns apsēžas man iepretim. Es pārlaižu skatienu pārējiem apmeklētājiem un sastingstu pie viena no tiem...
Justins Karloss un viņa dārgā sieviņa Kristiāna.
Es paskatos uz savu Damiānu un secinu, ka pat tagad man šķiet, ka Damiāns ir glītāks par to 42gadus veco Justinu Karlosu.
Damiāns pieceļas un pienākot pie manis notupstas uz viena ceļa. Es pārstāju elpot. Damiāns izvelk no žaketes kabatas mazu samta kārbiņu un to atver.
-Kasidija Ketrina Mailija Karlosa! Vai tu vēlies pavadīt savas laimīgās un ne tik laimīgās mūža dienas kopā ar mani ,kā mana sieva?-Viņš vaicā. Es mazliet paceļu skatienu un uzlūkoju Justinu. Viņa acis ir šokā ieplestas un var redzēt, ka elpošana ir paātrināta skatoties uz mani un Damiānu.
Es pievēršos atpakaļ Damiānam.
-Damiān, zini! Man laikam trūkst smadzeņu, tāpēc es saku "jā"!-Saku. Damiāns ar smaidu sejā uzvelk man pirkstā gredzenu un noskūpsta manas lūpas. Es pasmaidu un visi sāk applaudēt.
Damiāns ar smaidu sejā palūdz pudeli vislabākā šampanieša un apsēžas man iepretīm...
Es pateicu " jā" un ceru, ka man nenāksies to nožēlot...