Krist un pēctam atkal celties.

11nodaļa.

-Dženeta! Mēs esam mājās!-Justins izsaucas. No viesistabas uzreiz iznirst trīs stāvi.
Nē, nē, nē, nē!!! Brauciet prom! Es negribu viņus redzēt!
Ātri dodos uz istabu nebilsdama ne vārda. Justins man seko.
Es ieeju istabā un man pievienojas Justins.
-Es negribu viņus šeit redzēt!-Saku un apķeros ap vīrieša vidukli pieglaužot vaigu viņa siltajām krūtīm.
-Es arī nē, saproti, bet pieklājība...-Viņš saka un pārtrauc pats sevi noskūpstot mani.
Mūs iztraucē klauvējieni pie durvīm.
-Kasidija, te mamma! Es gribu ar tevi aprunāties.-Viņa saka. Es uzlūkoju Justinu- viņš parāda, lai atveru. Es paklausu, bet māte neieraugot Justinu sāk čukstus bļaut uz mani.
-Kāpēc tu ar Justinu izšķīrāties?-Viņa vaicā un tikai tad pamana Justinu, kurš ar smaidu uz lūpām sēž uz mūsu gultas.
-Hmm...mēs neesam šķīrušies!-Justins saka un apķer mani ap vidukli.-Bet vai tam ir nozīme jūsu dzīvē? Man gan šķiet, ka es ar Kasidiju paši lemsim.-Viņš aizver manai mātei muti.
-Mēs tikai gribējām redzēt, ka tev viss labi meitiņ! Tagad mēs brauksim.-Māte saka.
-Ak, nē!-Izsaucos sarkasmā. Māte dusmīgi nobola acis un aiziet. Es uzspiežu Justina vaigam buču un mēs ejam pie Dženetas pavisam klusi ķiķinot par atmiņā izaustošo, tikko redzēto mātes sejas izteiksmi.