12.nodaļa.

218 30 1
                                    

Es apsēžos uz dīvāna un  apskauju Dženetu. Viņa pasmaida.
-Ak,tu mana jukusī!-Dženeta saka un uzsmaida Justinam.
-Dženet, mums tev ir kas sakāms!-Justins saka. Es viņam veltu iedrošinošu smaidu.-Es ar Kasidiju tagad abi esam Karlosi.-Justins saka. Dženeta iespiedzas un metas ap manu kaklu. Es iesmejos, tādejādi pievēršot Justina uzmanību.
Vakarā
Es apķeros ap Justina vidukli un ieskatos viņa sejā. Tajā ir tas pats skaistais smaids, kas dzimtsarakstu nodaļā.
Viņš piespiež savas maigās lūpas pie manējām tādējādi izveidojot mazu skūpstu.
-Es mīlu tevi Kasidij!-Justins saka un piekļaujas man cieši klāt.
-Teorētiski, šī ir mūsu kāzu nakts!-Es noķiķinu. Justins vien pasmaida un sāk mani skūpstīt.
Tagad es viņa skavās jūtos laimīga un pilnībā mīlēta. Man šķiet, ka tieši atšķirtība mums abiem bija vajadzīga, jo tagad mēs mīlam vēl stiprāk un kaislīgāk. Pabijuši jūdzēm tālu viens no otra mēs saprotam savu vērtību viņa acīs un piedodam visas agrākās izdarības un kļūdas...
-Es mīlu tevi!-Tik vienkārši vārdi, bet tik grūti izsakāmi... Vien 10 burti 3 vārdi un divi mēs...

Krist un pēctam atkal celties.Donde viven las historias. Descúbrelo ahora