Ir pagājušas jau divas dienas un no Justina nav ne ziņas. Es sāku padoties...Esmu izmisusi un vairs nezinu, ko man vajadzētu darīt un pat domāt, bet es nekad neesmu bijusi tik pārliecināta par saviem izteiktajiem vārdiem.
Ko man darīt? Krist panikā?!
Kāds piezvana pie manā dzīvokļa durvīm un es dodos tās atvērt.
Man priekšā stāv Samera, Dženeta, Mails ar mazo, Eštons un kaut kāda skaista meitene.
Es pasmaidu platu smaidu.
-Sālsmaize?-Vaicāju.
-Ballīte!-Eštons ievelkot mani savā apskāvienā saka. Manā sejā jau labu laiku kavējās smaids un tas man patīk!
-Superīgs dzīvoklis, Kasidija!-Dženeta saka un Samera viņai piebiedrojas.
-Es būšu stulba! Draņķīgāku nebija!-Saku un izplūst smieklos.
Vēlāk
-Kas ieslēdza sildītāju?!?-Dusmīgi uzauroju bet atskan durvju zvans. Es ar smaidu uz lūpām atveru un ieraugot tur savus vecākus sastingstu.
-Kasidij, meitiņa!-Mamma saka un ierauj mani savā apskāvienā.-Es vairs nekad tevi nesāpināšu bērniņ, es apzvēru!-Mamma saka. Es paslēpju savu seju viņas matos un ieaicinu viņus mājā.
Ko vairāk vajag?!? Ir ģimenē, draugi! Bet ES domāju par Justinu un savu ziņu.
Vannas istabā ir žiletes. Man izdarīt pašnāvību?!?... Varbūt tas visu atrisinās?
YOU ARE READING
Krist un pēctam atkal celties.
RandomVienmēr es savu dzīvi esmu dzīvojusi pēc sava pretīgā vīra likumiem un kontrolēm! Pagaidām nekas nav mainījies un man ir tikai knapi 17gadu. Mana māte mani izprecināja kad man palika 12! Tas ir pretlikumīgi protams, bet viņi labi slēpj pēdas par l...
