Kad visi jau ir devušies pa mājām es ieeju vannas istabā un no skapīša izņemu vairākus medikamentu veidus un visus tos saberu plaukstā.
-Palieciet sveiki!-Saku un iedzeru visas tabletītes no savas plaukstas.
Es lēnām aizeju uz virtuvi un mani pārņem dīvaina sajūta.
Tumsa.
Justina skata punkts.
Es nezinu vai šīs ir īstais dzīvoklis, bet man ir jāmēģina. Es piebungāju.
-Kasidija!-Uzsaucu maigā balsī. Izdzirdu kaut ko smagu nokrītam tāpēc ieeju vēlreiz neklauvēdams. Es iesteidzos virtuvē un ieraugu uz grīdas guļam Kasidiju.
-Ak,Dievs mīļā! Ko tu sadarīji?!?-Stresodams paņemu viņu uz rokām un aiznesis uz savu mašīnu lielā ātrumā steidzos uz slimnīcu.
Kasidijas skata punkts.
-F*ck! Kā man sāp galva!!!-Saku un atveru acis. Man pretī veras tās pašas caururbjoši brūnās acis, kuras man tik ilgi trūka.
-Tu esi garīgi nestabila?-Viņš vaicā un saņēmis manu seju savās plaukstās piekļaujas manām lūpām.-Manu dumiķīt! Es arī tevi mīlu, tikai man bija bail pie tevis iet, jo tu mani atkal varētu atraidīt!-Viņš saka un atkal savieno mūsu lūpas.
-Dieviņ, saki, ka šī ir realitāte nevis sapnis!-Nočukstu.
-Nav jābūt Dievam,lai to pateiktu! Šī IR realitāte mīļā!-Justins saka un velta man savu silto, skaisto smaidu.
YOU ARE READING
Krist un pēctam atkal celties.
RandomVienmēr es savu dzīvi esmu dzīvojusi pēc sava pretīgā vīra likumiem un kontrolēm! Pagaidām nekas nav mainījies un man ir tikai knapi 17gadu. Mana māte mani izprecināja kad man palika 12! Tas ir pretlikumīgi protams, bet viņi labi slēpj pēdas par l...
