Krist un pēctam atkal celties.

20.nodaļa.

-Ak, mana jukusī! Te tu esi!-Dženeta saka un ievelk mani savā apskāvienā.-Kur tu biji? Es tik ļoti uztraucos!-Viņa saka mani apskatot kā mazu bērnu pēc kritiena no velosipēda.
-Dženeta, man ir divdesmit divi gadi! Mani nevajag uzraudzīt kā bērnu...-Klusi nosaku un ieslīdu savā ierādītajā istabā. Es atpogāju savu blūzi un džinsas. Apsēžos gultā un iedomājos par Damiānu. Viņš ir tik izskatīgs un ar spēcīgu miesas būvi... Bet viņā kaut kas nav tā, kā tam jābūt...

-Labdien, sakiet vai es varu runāt ar dakteri Filipu?-Vaicāju klausulē.
-Jā, tūlīt savienošu.-Sieviete saka un drīz vien klausulē atskan vīrieša balss.
-Doktors Filips!-Vīrietis saka.
-Man vajag konsultāciju no jums! Šeit zvana Kasidija Smola- Karlija.-Saku.
-Labi, ierodieties pie manis parīt ap 16:35!-Viņš saka un nomet klausuli.
-Kasidij, tu nejūties labi?-Dženeta vaicā.
-Kājas pārāk bieži atsakās funkcionēt.-Atbildu.
-Kasidij, Justins ir dzīvs!-Mails izsaucas no dzīvojamās istabas. Es pielecu kājās un dodos pie viņa. Es pieeju pie datora kurš stāv Mailsam priekšā.
-Justins Karloss ierodas ASV kā jauna personība.
Viņa jaunā sieva Kristiāna Karlosa ir kā no žurnāla vāka!
Nez kā jūtas Kasidija Ketrina Mailija? Šis droši vien viņai ir smags trieciens...-Dženeta lasa. Es notraušu asaras no vaigiem un Mails patin lapu uz leju. Tur ir bilde.
-Maitas gabals!-Norūcu un aizeju uz savu istabu. Atrodu kabatā lapiņu ko man iedeva Damiāns un zvanu.
-Damiāns klausās!-Klausulē atskan viņa balss.
--Sveiks, Damiān! Te Kasidija!
-Kasidij, sveika!-Viņš saka. Manā sejā atplaukst smaids.
-Es vēlos tevi satikt! Kā būtu ar vakariņām?-Vaicāju. Damiāns iesmejas.
-Gaidīšu tevi parkā!-Viņš saka. Es pasmaidu.
-Labi, Damiān!-Saku.-Sešos!
-Sešos!-Viņš apstiprina un es nometu klausuli.
Justin Karlos! Man vienalga, ka esi dzīvs, jo mana dzīve tagad ies tikai uz augšu bez tevis!