13.nodaļa.

201 27 3
                                    

Nu jau nedēļu mēs esam mūsu piejūras vasarnīcā. Es ar Dženetu pašlaik guļam uz sauļošanās krēsliem pludmalē, bet Justins mērcējas siltajā jūras ūdenī.
-Kasidij, ūdens ir tieši laikā! Nāc pie manis!-Justins sauc. Es iesmejos.
-Justin, es neprotu peldēt!-Saku. Vīrietis saprotoši pamāj, bet Dženeta sāk smieties.
-Tu neproti peldēt?!?-Dženeta vaicā caur smiekliem. Es uzmetu viņai nāves skatienu.
-Kad man bija 9 gadi- es gandrīz noslīku, jo klases puikas man neticēja par to, ka man bail no ūdens...--Saku. Dženetas smiekli aptrūkstas kad Justins pārliek viņu pār plecu un aiznesis līdz jūrai iemet tajā. Es sāku krist histērijā un Justins izvelk Dženetu no ūdens.
Nekad nedomāju, ka atmiņas tik ilgi kavēsies manā galvā...
∆Atskats pagātnē∆
-Hei, Kasidij!-Reino uzsauca. Es piegāju  pie baseina.
-Lec iekšā!-Orhio mudināja. Es pakratīju galvu un noteicu, ka man bail no ūdens, bet -Orhio un Silams neklausījās. Viņi parāva mani aiz rokām un es ielēcu baseina siltajā ūdenī. Es nogrimu līdz baseina apakšai un pēkšņi vairs netiku virspusē. Mani pārņēma panika un tur pat zem ūdens es atslēdzios.
∆Atskata beigas∆
-Kuš,kuš,kuš!-Justins jau bija paņēmis mani klēpī un mierināja. Asaras bira pār vaigiem kā pupas un panika nerimās, līdz Dženeta man iesita pļauku.
-Saņemies Kasidij! Re, man viss labi!!!-Dženeta saka. Es nomierinos un kopā ar Justinu ieeju vasarnīcā, joprojām mazliet sņupstot...

Krist un pēctam atkal celties.Where stories live. Discover now