Krist un pēctam atkal celties.

23.nodaļa.

-Samera, tev man jāpalīdz!-Saku, kad meitene mani ir tiko ielaidusi savā dzīvoklī.
-Kas noticis Kasidij? Tu esi raudājusi! Vai Damiāns tev kaut ko nodarīja?-Samera mani izprašņā.
-Nē, Samer! Ar Damiānu viss ir labi, bet es viņu nemīlu saproti?-Raudulīgā balsī saku. Samera mani apskauj.
-Tad atsauc saderināšanos!-Samera iesaka.
-Es, nevaru!! Es negribu viņu sāpināt!-Saku.
-Ej, tagad mājās un izrunājies ar viņu! Pasaki visu kā ir!-Samera saka. Es paklausu un dodos mājās.

Es nobrīnos, ka ieejot dzīvoklī ir tik milzīgs klusums, bet izdomāju uzmeklēt Damiānu.
Es klusi atveru mūsu guļamistabas durvis un mana sirds sastingst. Es pagriežos un atstāju dzīvokli.
-Samera, ieleid mani lūdzu!-Dauzoties pa draudzenes durvīm saku. Pēc mirkļa viņa atver durvis vienā halātā, bet es raudot ieurbjos viņas apskāvienā.
-Viņam ir cita! Viņš mani krāpj!-Es smejoties saku. Samera iepleš acis mani redzot tādu-raudošu un smejošos kopā.
-Kasidija! Tu esi pavisam jukusi!-Samera iesmejas.
Es esmu jukusi! Jukusi, jo mīlu! Mīlu-Justinu Karlosu!!!