Vienmēr es savu dzīvi esmu dzīvojusi pēc sava pretīgā vīra likumiem un kontrolēm! Pagaidām nekas nav mainījies un man ir tikai knapi 17gadu.
Mana māte mani izprecināja kad man palika 12! Tas ir pretlikumīgi protams, bet viņi labi slēpj pēdas par l...
-Kasidija, velcies šurpu!!-Dženeta iesaucas. -Es esmu dušā!--Uzrūcu. -Nē, nu vispār! Tu gribi teikt, ka mums būs vēl tavi mati jāžāvē?!?-Viņa izsaucas. Es iesmejos. -Es pati to varu izdarīt! --Saku. -Jā, tādā veidā iz*akarējot Justina prieku par līgavu kleitā!-Dženeta saka liekot man atkal iesmieties. Es ieznāku no vannas istabas un apskauju Dženetu. Viņa uzreiz atmaigst. -Labi, ķeramies klāt!-Dženeta izsaucas un iegrūž mani krēslā pretī spogulim. Visas šeit esošās meitenes sāk ap mani rosīties kā operāciju zālē. Pēc apmēram pus stundas mana make-up porcija ir jau uzklāta un frizūra arī ir gatava, tāpēc meitenes palīdz man ar kleitu. Teiksim tā-nav īsti kāzu kleita, bet balta un skaista gan! ;) -Cik tu burvīga!-Samera saka un mani apskauj. Es pasmaidu. -Šodien manas izjūtas ir īpašas! Jo šoreiz tas patiesi ir uz mūžu! Dieva priekšā!-Saku un notraušu nejaušās asaras no acu kaktiņiem. -Neraudi, Kasidija! Tu izķēpāsi visu make-up'u!-Dženeta aizrāda. Es iesmejos un pamāju. Paveras istabas durvis un pa tām ienāk Mails un Eštons. -Tu skaisti izskaties, Kasidij!-Viņi abi saka. Es pasmaidu. -Paldies!-Pasakos. -Mēs ienācām pateikt, ka laiks doties!-Mails saka. Es pamāju.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
*Kasidijas kleita*
Kad mēs piebraucām pie baznīcas man bija nenormāls satraukums. Un ja nu viņš neierodas vai pamet mani pie altāra?!?
