RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

2. daļa

Pēc 2 nedēļām.

Es biju skolā un tagad bija pusdienlaiks. Visas dienas man bija vienādas.
Es nopūtos un noliku uz galda savu siermaizi,ko biju paņēmusi līdzi,pusdienām.
- Tu needīsi? - Anna man blakus iejautājās. Es paskatījos uz viņu un papurināju galvu.
- Man nav apetītes. - Es teicu un atzvēlos krēslā.
Es uz brīdi aizvēru acis un ieklausījos citu studentu čalās.
To,protams,iztraucēja Anna.
- Tu nevari tā uzvesties,Y/N. Visu laiku,kad esam kopā,tu esi sliktā garstāvoklī. Es pilnīgi saprotu tavu situāciju,bet tā tu tikai sevi vairāk sāpini. Tu grūd sevi zemē,Y/N. - Viņa teica.
Es lēni atvēru acis un uzlūkoju viņu.
- Piedod..bet es nevaru tik viegli to aizmirst. Galu galā...viņš bija mana pirmā mīlestība...- Es atkal nopūtos.
Anna nobolīja acis un turpināja ēst.
- Tikai...nešak,ka eš tevi nebrīdiņāju. - Viņa runāja ar pilnu muti,kas par brīnumu lika man iesmieties.
Viņa uzreiz smaidīja.
- Akdievs! Vai es tiešām redzēju tavu smaidu,pēc ilgiem laikiem? Nevar būt! - Viņa bija priecīgā šokā.
Es tikai iesmējos un novērsos.

Manu uzmanību pievērsa meiteņu bariņš,kuras sačukstoties,meta daudzus skatienus uz mani.
Ieraudzījušas,ka es skatos,viņas sāka sačukstēties vēl vairāk un vēl rādīja mani citām,ar pirkstu.
/Kā lūdzu?/
/Nu nemaz viņas nerunā par mani,neuzkrītoši/
Es mēģināju viņas ignorēt un atkal pievērsos Annai.
Viņa jau pabeidza ēst un es pētīju,kā viņa slauka muti,ar salveti.
- Es zinu,ka tu negribi to dzirdēt,bet...- Es jau sapratu,ko viņa domā.
Es sakodu zobus un skatījos uz viņu ar brīdinošu skatienu.
- Bet...es gribu pateikt...lūdzu...- Viņa man parādīja kucēna acis.

Nu nē...
Kāpēc?
Ughhh!!
- Labi...- Es izčukstēju. Viņa uzreiz pasmaidīja.
- Nū...Jimins aicina mani uz filmu vakaru. Tur būs arī pārējie un viņš apjautājās vai tu arī negribētu atnākt...- Viņa šaubīgi teica,jo baidījās par manu atbildi.
Es izpletu acis par viņas vārdiem.
- Ko?? Kāpēc lai es ietu? Tur taču būs...- Es apklusu,jo negribēju izteikt viņa vārdu.

- Oh..Viņš? Neuztraucies. Viņš tur nebūs. Viņš teica Jiminam,ka aizbrauks pie vecākiem. - Anna teica.
Es nobrīnījos par to.
- Tiešām? - Es gribēju pārliecināties. Anna tikai pamāja un tas lika man brīdi padomāt.
- Tad...tu arī nāksi? - Viņa jautāja.
Es pacēlu galvu uz augšu un skatījos uz viņu.
- Nu ja viņš tur nebūs,tad...laikam jau jā...- Es klusi teicu,bet viņa jau to dzirdēja.
- Ak,Y/N! Paldies,tev! - Viņa bija starā.- Es gribu,lai tu arī labi pavadi laiku. Es par tevi uztraucos. - Viņa bažīgi teica.
Es tikai pamāju un brīdi nolaidu skatienu.
/Taču viņi vienalga atgādinās man viņu/
/Ugghhh!!/

Manas domas iztraucēja skolas zvans,liekot saprast,ka stundas atkal sākas. Es piecēlos kājās un uzreiz paskatījos uz Annu.
- Paga...kad viņš aicina uz to filmu vakaru? - Es atcerējos,ka man viņai tas jāpajautā.
- Šovakar. - Anna smaidīja.
Paga...
/KO?!?!?!/
- Jau šovakar? Kāpēc? - 😮 - Es biju šokā.
- Jo šodien ir piektdiena. Piektdienās ir vislabāk taisīt filmu vakarus. A kas? Par,ko tu brīnies? - Viņa samulsa.
Es brīdi blenzu uz viņu,taču,tad lēni pamāju.
- Āa...Neko. Es neparko nebrīnos...- Es novērsos.
- Labi,tad. Ejam! - Viņa parāva mani sev līdz un mēs devāmies atpakaļ uz klasēm.

Pēc stundām.

Mēs ar Annu sarunājām,ka katra no mums aizies uz savām mājām pārģērbties,tāpēc es biju ceļā uz savu māju.
Man vajadzēja kaut ko normālu uzvilkt,jo es nebiju ilgi satikusi BTS,tāpēc,ja es aizietu pļūtenēs un parastā maiciņā,tas neliktos normāli.
Kad iegāju iekšā,mana mamma jau bija priekšā.
- Oh,sveika,meitiņ! - Viņa smaidīja. - Es tagad skrienu uz darbu. Es lidošu uz Holandi,tāpēc es rīt pa dienu būšu atpakaļ....- Viņa man skaidroja.
Es uzreiz izpletu acis.
- Ko? Uz Holandi? Kādā sakarā? - Es apjuku.
- Man darba darīšanas. Es gribēju pajautāt vai nevēlies man rīt pretī atbraukt. Sagaidīt mani lidostā. Man vienkārši vajag brīvas rokas. - Viņa iesmējās.
Es atkal apjuku.
- Kā brīvas rokas? - Es jautāju.
- Nu somām brīvas rokas. - Viņa atkal iesmējās. - Gregam (Mammas draugam) pašam darbs,tāpēc viņš netiek. -
Ohh...Tagad es saprotu.
- Labi,sarunāts. - Es pasmaidīju.
Viņa arī pasmaidīja un iedeva man buču uz vaiga.
- Labi,attā~ - Viņa izskrēja pa durvīm un es noskatījos,kā viņa skrien uz taksi,kas viņu gaida.
Bet paga...
Viņa taču varēja ar taksi braukt no lidostas..
Aishh..
Lai paliek.