Viss bija nevainojami,bet kā ir tagad?
Turpinājums no pirmās sērijas - (Rain) Lietus | Jeon Jungkook FF |
Vai viss būs tā,kā agrāk?
Vai man būs lemts ar viņu atkal satikties?
Tad laiks to uzzināt.
Kad pienāca rīts,es atklāju,ka Jungkooks vairs nav. Es atradu zīmīti gultas galā un uzreiz to sāku lasīt.
Y/N! Piedod,ka pēkšņi aizgāju. Man vienkārši pārējie lika ierasties uz mēģinājumu,jo mums drīz būs jāuztājas KPOP festivāla koncertā un mums jāgatavojas tam. Es gribēju palikt ilgāk,bet nevarēju. Lūdzu piedod man. Jungkook~
Es vāji pasmaidīju. Es jau zināju,ka viņam tam jāgatavojas,tāpēc neredzēju iemeslu,lai viņš man atvainotos. Tagad viņam ir daudz citas lietas,kas ir svarīgākas par mani un es to pilnīgi saprotu. Taču,tad es kaut ko atcerējos.... /Ar kādām drēbēm viņš aizgāja?/ /Noteikti ar tām pašām,kas bija viņam vakar../ Es mierīgi izkāpu no gultas un aizgāju līdz skapim,lai kaut ko normālu uzvilktu. Labi,ka šodien bija svētdiena,jo man taču jāsatīra tā cūkkūts,ko mēs vakarā sataisījām,kad dejojām un visi ēda. Es izvilku kaut kādas drēbes un uzmetu tās aši sev virsū.
Pēctam es nogāju lejā un aizgāju līdz viesistabai. Es smagi nopūtos. - Uhh...tagad vēl sliktāk izskatās nekā vakar....- Es skatījos uz skatu,kas bija man priekšā. Visur bija izmētāts ēdiens un alus pudeles mētājās pa zemi. - Tātad...man darbiņš gaida...- Es sev nočukstēju. Es sāku visu tīrīt un nemaz nedomāju,ka tas paies tik ilgi.
Pēc trijām stundām.
- Phuu...beidzot...- Es noliku ūdens spaini sev blakus un paskatījos apkārt. Viss izskatījās perfekti un grīda spīdēja un laistijās. Es pasmaidīju sev. - Vismaz izdarīju,ko lietderīgu...- Es nočukstēju un devos iznest gružus. Ceļā uz konteineriem,es pamanīju pazīstamu mašīnu. Es uzrāvu uzacis,kad persona,ko pazīstu,izkāpj no mašīnas. - Hm?? - Es biju nesaprašanā. /Jimin?/ /Ko tad viņš šeit dara?/ Es zināju,ka viņam jābūt arī mēģinājumā,tāpēc man nepieleca. Es pamanīju,ka viņš pagriežas pret manu pusi un ieraudzījis mani,mūsu skatieni sastapās. Jimins samulsa,taču,tad pasmaidot,pamāja. - Hey!! Y/N!! - Viņš sāka skriet uz manu pusi,kamēr es gružu maisus iemetu konteinerā. Kad atkal pagriezos,viņš jau bija pie manis. - Hey..- Es kautrīgi pasmaidīju un paskatījos uz viņu. Viņš arī smaidīja.
¡Ay! Esta imagen no sigue nuestras pautas de contenido. Para continuar la publicación, intente quitarla o subir otra.
/Omg...kāpēc viņš ir tik cute??/ Es sāku beigties nost un jau nevarēju nostāvēt uz vietas. - Umm...tu kaut ko gribēji vai...? - Es iesāku. Jimins uzreiz uztaisīja "Oh jā,es tagad atceros,ko gribēju teikt" sejas izsteiksmi. - Es gribēju tikai zināt...vai..Tu esi brīva šobrīd...es gribēju ar tevi parunāt...- Viņš teica. Es samulsu. - Par ko tu gribi runāt? - Pēc maniem vārdiem,viņš pienāca man tuvāk. - Ne šeit...- Jimins nočukstēja. Es atkal samulsu,taču,pamāju. - Labi...Tad nāc...ieiesim iekšā...- Es teicu un Jimins man sekoja,kamēr aizgājām līdz manai mājai. Mēs iegājām viesistabā un viņš brīdi aplūkoja apkārtni. - Uu...Tu jau paspēji uzkopt? - Jimins pasmīnēja. Es iesmējos. - Protams...citādāk mani mamma pēctam nogalinātu....- Viņš par maniem vārdiem arī iesmējās un pagriezās pret mani. - Nu labi..umm...es tev gribēju pateikt,ko svarīgu un nezinu īsti kā,jo tev mani uzmanīgi jāuzklausa..un..tev var tas nepatikt...- Tagad viņš runāja nopietnā tonī. Es uzreiz beidzu smaidīt. - Vai kaut kas noticis? - Es jautāju.
