Viss bija nevainojami,bet kā ir tagad?
Turpinājums no pirmās sērijas - (Rain) Lietus | Jeon Jungkook FF |
Vai viss būs tā,kā agrāk?
Vai man būs lemts ar viņu atkal satikties?
Tad laiks to uzzināt.
Mēs abi devāmies atpakaļ uz viesistabu,lai sāktu dejot. Pirms sākšanas,Jungkooks nostājās pie mūzikas centra un paskatījās uz mani. - Pie kādas dziesmas tu gribi dejot? - Viņš prasīja. Es piegāju pie viņa un sāku domāt. Ja godīgi,es īsti nezināju,kādu dziesmu es gribu. Man negribējās ne baigi ātru,ne arī ļoti lēnu. - Umm...es vēl nezinu...- Es domīgi atbildēju. - Tu domā man mācīt kādu horeogrāfiju no jūsu pašu dziesmām,vai ne? - Viņš iesmējās un pamāja. - Ja vien tev nav kaut kas cits padomā,jo es vēl māku citas dejas,kas ir arī ar angļu dziesmām. - Jungkooks smaidīja. Es atkal sāku domāt. - Tad lai iet "I need U"....- Es beidzot izdomāju. Viņš smaidīja. - Labi,tad...pagaidi,kamēr uzslēgšu dziesmu. - Viņš paņēma savu telefonu,piesprauda to pie mūzikas centra un sameklēja dziesmu. - Tā...tagad nostājies pa vidu,taču tālāk,jo es tev vispirms parādīšu pirmos soļus...- Jungkooks man teica un es darīju,tā kā viņš man lika. Es nostājos un viņš uzslēdza mūziku,taču,tad es viņu apturēju. - Paga... varbūt sākumu nedejojam? Man negribas gulēt uz zemes...- Es neveikli iesmējos. Viņš brīdi samulsa,taču,tad pamāja. - Mēs varam sākt no piedziedājum,ja vēlies...- Es uzreiz pamāju.
Jungkooks uzslēdza piedziedājumu un uzreiz skrēja uz vidu. - Tagad skaties...- Viņš brīdināja mani,lai neizlaižu no acīm nevienu soli. Es sāku pētīt katru viņa kustību. Man palika sarkani vaigi,jo,man tā deja likās seksīga...Omg... Es vēroju,kā viņam kustās ķermenis un man likās,ka izkusīšu...Akdievs... Tad viņš izdarīja to kustību,kas mani vienmēr beidza nost.
Oops! This image does not follow our content guidelines. To continue publishing, please remove it or upload a different image.
Es centos nomierināties,taču tas bija grūti. Es iekodu sev lūpā un un centos nenervozēt. Kad viņš beidza piedziedājumu,viņš aizgāja noslēgt mūziku. Jungkooks pagriezās pret mani,ar smaidu sejā. - Nu kaut ko iegaumēji? - Viņš nāca manā virzienā. Es tikai skatījos uz viņu un nespēju neko pateikt. Ieraudzījis manu sejas izsteiksmi,viņš samulsa. - Kas ir? Tu neko neatceries,vai ne? - Jungkooks sakrustoja savas rokas. Es noriju siekalas un saņēmos atbildēt. - Es atceros...protams,ka atceros...- Es meloju. Es biju pārāk aizņemta ar viņa deju kustībām,kādā veidā viņš tās izpildīja. Jungkooks pasmīnēja. - Nu,tad parādi man. - Viņš atkāpās uz atpakaļu. /Oh shoot.../ /Es taču neatceros,ja arī zinu to deju,bet vienalga,man nebūs pareizi,ja parādīšu.../ - Umm...- Es nezināju,ko darīt. Viņš iesmējās un pienāca pie manis. Viņš pagrieza mani apkārt un piestājās man pie muguras. - Vispirms tev jāizplet rokas un kājas....- Jungkooks pacēla manas rokas gaisā un tagad es jutu,ka viņš man vēl tuvāk ir piespiedies,pie muguras. /Akdievs.../ Viņš ar savu kāju,atšķīra manējās kājas un paskatījās uz mani. - Pirmais solis izdarīts...Tagad tev rokas ir jāpieliek pie gurniem,priekšā un atkal pacel rokas,izpletot tās...- Viņš man palīdzēja to izdarīt. - To darot,sakrusto kājas un...- Tā Jungkooks turpināja man ieskaidrot,kamēr beidzot sapratu. Man likās,ka nomiršu,jo katru reizi,kad viņš bija tuvāk pie manis un es sajutu viņa elpu uz mana kakla,man sirds sāka dauzīties kā traka.
