RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

22. daļa

Pēc dušas.

Kad aizgāju uz virtuvi,Jungkooks jau sēdēja pie galda.
Es pasmaidīju un gāju pie viņa,lai viņu pārsteigtu nesagatavotu.
Es lēni lavījos klāt un,kad grasījos viņu nobiedēt,viņš pagriezās un saķēra mani.
Es iekliedzos un nobijos pati.

- Ha...tu nevari mani paķert uz muļķi. - Viņš pasmīnēja.
Es nopūtos.
- Kā tu zināji,ka esmu tev aiz muguras? - Es jautāju. - Es taču gāju,pilnīgi bez nevienas skaņas....- Man nepieleca.
Jungkooks atkal pasmīnēja un pieliecās man pie auss.
- Tavi skaļie sirdspuksti nodeva...- Viņš man čukstēja.
Es izpletu acis un samulsu.
- Ko? - Es nesapratu.
Jungkooks pavirzijās tālāk un iesmējās.
- Es taču jokoju...es jau dzirdēju,ka nāc lejā pa kāpnēm,tāpēc nebiju pārsteigts,kad uzreiz nāksi uz virtuvi. - Viņš paskaidroja.
Es nopūtos.
- Bet vienalga..kā? - Es nevarēju to apjēgt,jo es taču gāju klusi.
- Kāpnes čīkst,ja nezināji...- Jungkooks centās nesmieties.

Tagad es tikai atskārtu.
Jā..
Es taču to nepamanīju...
/Aishh...cik esmu tizla.../
Jungkooks iesmējās un apsēdināja mani,savā vietā.
- Paēd brokastis...Viss jau gatavs. - Viņš teica,kad es paskatījos uz galdu.
Man izpletās acis no šoka.

Es brīdi blenzu uz to virsū un paskatījos uz Jungkooku.
- Tu man to uztaisīji? - Es prasīju,vēl aizvien neticot.
Jungkooks iesmējās.
- Nu,protams...kam tad vēl? -Viņš apsēdās man pretī un pabīdīja arī kafiju pie manis.
- Šī arī ir tev. - Viņš smaidīja,kā mazs laimīgs bērns.
Tajā brīdī es nevarēju nepasmaidīt.
Tas bija pārāk jauki no viņa puses,zinot,ka viņš neprot gatavot,taču vienalga centās man pierādīt,ka to māk.
Citreiz es par viņu biju pārsteigta.
Viņš tiešām daudzko māk.
- Tu nēedīsi? - Jungkooks iztraucēja mani no domām.

Es uzreiz papurināju galvu.
- Ēdīšu,ēdīšu,protams...- Es pasmaidīju. - Paldies tev...- Es jutu,ka pati piesarkstu.
Jungkookam vaigos arī ielija sārtums un viņš pievērsās savai kafijai,lai neskatītos uz mani.
Viņš ļoti centās nesmaidīt.

Kad pabeidzu ēst,es uzlūkoju Jungkooku.
- Man liekas,ka šīs ir bijušas labākās brokastis,kas man jebkad bijušas. - Es nevarēju beigt apbrīnot viņa gatavošanas prasmes.
Šis puika tiešām bija pilns ar negaidītiem pārsteigumiem.
Viņš atkal piesarka un pakasīja sev pakausi.
- Man prieks,ka tev garšoja...- Viņš nokrekšķēja.
Es to,protams,pamanīju un pasmīnēju.
- Tu esi tik cute..- Es teicu,kad pētīju viņu.

Jungkooks uzreiz palika nopietns un vispār domāja,ka pārsprāgs.
Viņš nezināja,kas viņam bija uznācis,bet šie komplimenti viņu beidza nost.
Tā kā viņš nebija ilgi tevi saticis,viņš jau no tā bija atradis,bet,tagad atkal tu esi kopā ar viņu un saki viņam tādas lietas.
Jungkooks domāja,ka to vairs neizturēs,ja tā turpināšu.
Citreiz viņš to noslēpa un ātri aizmirsa,bet šoreiz viņam tā sajūta viņu nepameta.
/Akdievs...man kaut kas jādara.../
Viņš panikoja un piecēlās kājās.