Viss bija nevainojami,bet kā ir tagad?
Turpinājums no pirmās sērijas - (Rain) Lietus | Jeon Jungkook FF |
Vai viss būs tā,kā agrāk?
Vai man būs lemts ar viņu atkal satikties?
Tad laiks to uzzināt.
Es pamodos agrāk nekā paredzēju. Kad atvēru acis,es nesapratu,cik ir pulkstenis,jo istabā bija tumšs. Es uzmetu acis savam telefonam un nobrīnījos. /Tikai 7 no rīta un es esmu pamodusies tik agri?/ Bija svētdiena un es jau domāju gulēt tālāk,kad es pēkšņi izdzirdēju durvja zvanu. Es nopūtos. /Ja tas ir Jungkooks,tad es viņu nositīšu./ Labi,labi...joks... Vienkārši zinot,kāds viņš ir,kad mani nav ilgi saticis,lika man nodrebināties. Viņš uzvedās,kā trakais,parasti,kad ieraudzīja mani. Un tieši tagad es biju nogurusi. Mana mamma arī bija savā darbā,tāpēc man nekas cits neatlika kā vien izkāpt no gultas,uzvilkt garu un biezu džemperi,jo man bija auksts. Par apakšu man bija vienalga un es vienākārši uzvilku garās vilnas zeķes.
Es lēni nostampāju lejā un devos uz durvju pusi. Es pat nepaskatījos pa actiņu,kad jau durvis atslēdzu un atvēru vaļā. Pirms es paskatījos,kas man stāv priekšā,es izberzēju acis,bet,tad es tiku parauta un es jutu,ka esmu kāda apskāvienos. Es momentā atvēru acis un ieraudzīju,ka tas ir Jungkooks. Man likās,ka viņš mani saspiedīs. - Akdievs...kā es pēc tevis ilgojos,princess....- Viņš nočukstēja. Es atbildēju apskāvienam un pasmaidīju. - Nāc iekšā...es negribu šeit stāvēt pusplika...- Es brīdināju,jo atcerējos,ka man kājas ir plikas. Jungkooks uzreiz atrāvās un paskatījās uz mani. Es gandrīz izkusu.
Oups ! Cette image n'est pas conforme à nos directives de contenu. Afin de continuer la publication, veuillez la retirer ou mettre en ligne une autre image.
Viņš izskatījās tik labi.... Jungkooks paskatījās apkārt un uzreiz iegrūda mani iekšā. Es izpletu acis. - Ko tu dari? - Es jautāju,kad viņš aiz sevis aiztaisīja durvis. Viņš iesmējās. - Tu pat nevari iedomāties,kas notika,kad izkāpu no mašīnas...- Viņš turpināja smaidīt. Es uzrāvu uzaci jautājošā skatienā. - Kad izkāpu,tur blakus pagadijās meiteņu bars un viņas mani ieraudzījušas,sāka kliegt un man nekas cits neatlika,kā bēgt prom no viņām,jo visas sāka mani vajāt...akdievs...- Viņš atkal iesmējās. Es tikai pasmīnēju. - Tu nu gan esi populārs...heh...- Es atkal piegāju pie viņa. Es ieķēros viņa virsjakā un sāku vilkt to nost. - Vispirms tev jānovelk virsdrēbes un...- Es nevarēju pabeigt,kad viņš man saņēma seju rokās un nākamajā mirklī viņa lūpas ietriecās manējās. Man uz brīdi iestājās šoks. Mēs aizgājām līdz pat sienai un viņš turpināja mani skūpstīt.
Šis skūpsts tiešām bija ilgs. Kad es vairs nevarēju normāli ievilkt gaisu,es atrāvos un paskatījos uz viņu. - Tu gribi mani nogalināt? - Es jautāju,kad vēl aizvien smagi elsoju. Viņš darīja tāpat un pasmīnēja. - Piedod...vienkārši...tu man ļoti pietrūki...- Jungkooks piesarka. Es pasmaidīju. - Bet tagad mēs esam kopā,vai ne tā? - Es noliecu galvu sānis. Jungkooks pasmaidīja un atkal mani apskāva. Es cieši piespiedos viņam klāt un ievilku degunā viņa ķermeņa aromātu. Šī smarža bija neierasti interesanta. It kā viņš būtu tikko iznācis no dušas un šī smarža bija kā laima un svaigas ziepes.
Šis aromāts man likās dievīgs. Es atkal gandrīz noreibu,jo katru reizi,kad iesmaržoju viņa aromātu,tas padarīja mani traku. Es aizvēru acis un ļāvos viņa siltumam,kas plūda caur viņu,uz mani. Pēc piecām minūtēm,viņš palaida mani vaļā un uzreiz novilka savu jaku. - Tātad...- Es iesāku...- Ko tu gribi darīt šādā agrā rīta stundā? - Es jautāju un pabāzu rokas džempera roku piedurknēs. Es nodrebinājos. /Phu...te tiešām ir auksts.../ Nolicis jaku uz apģērbu statīvu un novilcis savas kurpes,viņš atkal nāca pie manis. - Es negribēju tevi tik agri pamodināt,tāpēc,ja tev nekas nav pretī,mēs varam kādu brīdi atlaisties gultā... - Jungkooks domīgi teica.
