RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

12. daļa

Es sastingu un nespēju viņam neko pateikt.
Es tiešām to nedrīkstēju pieļaut.
- Jungkook nevajag...- Es noliecu galvu uz leju.
Viņš brīdi apmulsa un apskāva mani.
- Kāpēc? -
- Vienkārši nevajag...lūdzu...- Es piesarku kā biete.
Iestājās klusums,līdz viņš atrāvās no manis un apgrieza mani riņķī,pret viņu.
- Viss labi? - Jungkooks izskatījās noraizējies.
Es tikai lēni pamāju.
- Es taču redzu,ka nav labi. Tev ir...kauns no manis? - Viņam mazliet pieklusa balss.
Es ieskatījos viņam acīs un nevarēju viņam atbildēt.
Ja godīgi...tā arī bija.
Kopš atkal sagājām kopā,es nejūtos vairs tik droši,kad bija jārunā pa to tēmu.
Nu jūs jau saprotiet....
- Y/N.... - Jungkooks vēl vairāk samulsa. - Tu man neatbildēji....Tātad tā ir vai ne? - Viņš prasīja.
Es vēl aizvien nevarēju atbildēt.
- Labi. Viss ir kārtībā. Es nebiju to domājis nopietni. - Viņš apķēra manu vidukli un piekļāva mani sev klāt.
- Es negribēju tevi nobiedēt...piedod...- Jungkooks sāka glāstīt manus matus.
- Piedod tu man...es jūtos stulbi...- Es piesarku un paslēpu savu seju viņa kaklā.
- Nekas. Viss taču ir kārtībā. - Viņš pasmaidīja un iesmējās.
- Nu tad ātri ieej dušā,lai varam izbaudīt mūsu foršās un garšīgās pankūkas,manu mazo smurfiņ. - Jungkooks mani pastūma uz dušas kabīni.
Es vāji atsmaidīju un viņš izgāja no vannasistabas.
Es uzreiz gāju aizslēgt durvis.
/Phu..tas nu gan bija neveikli.../
Man likās,ka nosarkšu līdz nāvei.

Pēc dušas.

/Ahh... beidzot esmu tīra./
Es devos atpakaļ uz virtuvi,kur es ieraudzīju Jungkooku...dejojam....
Es brīdi viņu vēroju,kad viņš pagriezās.
Viņš ieraudzījis mani,piesarka,taču dejoja tālāk.

- Nāksi piebiedroties? - Viņš smīnot,aicināja mani.
Es sāku smaidīt,kā idiote.
- Gosh..tu tiešām uzvedies,kā mazs bērns. - Es iesmējos.
Jungkooks to ignorēja un piedejoja pie manis.
Viņš aizgāja man aiz muguras un apskāva mani.
Viņš pieliecās man pie auss un es sajutu viņa elpu.
- Varam sarīkot deju vakaru...- Viņš čukstēja. - Es varu tev iemācīt dejot,jebkādu deju,kuru zinu...- Viņa balss dedzināja manas ausu bungādiņas.
/Oh gosh.../
/Tikai ne to.../
Es ātrumā atrāvos no viņa un skrēju prom.
- Lai notiek,taču tagad mums jāēd brokastis...- Es pamanīju,ka viņš man tuvojas. - Hey! Nemaz neuzdrošinies...netuvojies! - Es atkāpos uz atpakaļu.

Viņš iesmējās par mani un aizgāja apsēsties pie galda.
Es atviegloti nopūtos.
- Tu mani drīz nobeigsi...- Es apsēdos viņam pretī.
Jungkooks pasmīnēja.
- Tāds tieši ir mans mērķis..Man patīk tevi pakaitināt. - Viņš iesmējās,kad nokoda pankūkas gabalu.
Viņam izpletās acis.
- Omg...cik gardas!! Pagaršo! - Viņš pasniedza man gabaliņu,no savas dakšas. Es uzrāvu uzaci.
- Bet es pati varu pagaršot sav...- Viņš mani nostopēja.
- Nekādu atrunu. Nokodies no manas. - Viņš piebāza dakšu tuvāk.
Ea nobolīju acis un ļāvu viņam,ielikt manā mutē pankūkas gabalu.
Man arī izpletās acis.
- Ei tu nost! Tev taisnība! Tiešām gardas! - Es biju priecīgā starā.
- Nu redz. Ko es teicu? Ar mani kopā gatavojot,pankūkas ir vislabākās. - Jungkooks pašapmierināti smaidīja.