RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

14. daļa

Es blenzu uz lapiņu un nezināju,ko darīt.
- Nu,kas tev tur ir? Es arī gribu redzēt. - Jungkooks pienāca pie manis un izrāva man lapiņu,no rokām.

Kad viņš paskatījās,kas tur rakstīts,viņam arī izpletās acis.
/Tae?!?!?/
/Nu ne jau nopietni.../
Viņš paskatījās uz Tae un viņš uzrāva uzaci.
- Tas esmu es? - Tae norādīja uz sevi.
Jungkooks tikai turpināja skatīties uz viņu.
Tae nopūtās un atnāca paskatīties,kas rakstīts lapiņā.
Viņš bija pārsteigts,bet,tad ar smīnu sejā,uzlūkoja mani.
- Izskatās,ka esmu tavs deju partneris. - Tae pasmaidīja.
Es tikai atkāpos uz atpakaļu.
- Man laikam vajag iedzert....- Es sagriezos riņķī un pametu pārējos.
Es ātrā solī iegāju virtuvē un aizgāju līdz ledusskapim. Es izvilku vienu pudeli,kas bija pilns ar alu un to uzreiz attaisīju vaļā.
Kad jau gribēju padzerties,man kāds pudeli izrāva,no rokām.
- Y/N? Ko tu dari? - Tas bija Jungkooks.
Es nopūtos.
- Lūdzu atdod...- Es pasniedzos pēc alus.
Viņš uzreiz to atrāva nost.
- Nē. Pasaki,kas notika. Kad uzzināji,ka tavs deju partneris būs Tae,tu sāki uzvesties dīvaini un pameti mūs. Kas notika? - Viņš nesaprata.
- Es arī esmu šokā,ka tev jādejo ar viņu,taču tā ir tikai viena deja.- Jungkooks turpināja.

Es pavirzījos tālāk no viņa un atspiedos pret leti.
- Es laikam nepiedalīšos...- Es neskatījos viņam acīs.
Viņš samulsa.
- Bet...kāpēc? Viena deja taču tev nekaitēs. - Jungkooks pieskārās manam plecam.
Tajā brīdī virtuvē ienāca Tae...
- Hey... Y/N...Tev viss labi? - Viņš pienāca pie mums abiem.
Es nevarēju neko pateikt,tāpēc tikai pamāju.
Jungkooks gribēja vēl ko,man teikt,taču viņu iztraucēja Rap Monstera balss.
- YAH! JUNGKOOK! TAGAD TAVA KĀRTA! - Viņš sauca.

Jungkooks nopūtās un vāji pasmaidījis,noskūpstīja man pieri,un paskatījās uz mani.
- Man tagad jāiet....Tad jau...gatavojaties konkursam...- To pateicis,viņš uzmeta brīdinošu skatienu uz Tae un izgāja no virtuves.
Es gribēju viņu pasaukt atpakaļ un pateikt,ka negribu ar Tae dejot,bet manas runas spējas bija pazudušas.
- Tātad...Tev tiešām viss labi? - Tae pienāca man tuvāk.
/Oh..boy.../
/Nemaz netuvojies man!/
Es iekšēji panikoju.
Es atbildes vietā atkal pamāju.
- Hey...- Nu jau viņš bija vēl tuvāk.
Es paskatījos uz viņu un jutos maziņa,jo viņš bija daudz garāks par mani.
- Pasaki,kas notika. - Viņš satvēra manu seju. - Pirms tam tev viss bija kārtībā. Saki,kas īsti ir. Es taču esmu tavs draugs. Tu vari man uzticēties.- Tae skatījās man dziļi acīs un es sastingu pavisam.
/Nu viss...esmu mirusi../
- Ew..- Viņš pieliecās man tuvāk.
/Ak manu dieniņ.../
/Tagad tiešām man vajag kapu,priekš sevis./
- Kāpēc tu mani ignorē? Vai es kaut ko esmu tev nodarījis? - Viņa elpa bija jūtama uz manas sejas.
Es uzreiz atrāvos no viņa no nokratīju viņa rokas.
- Jā...Man viss kārtībā...- Es saņēmos pateikt.
Es izspiedu mazu smaidu un mēģināju izmest savas iedomas.
Esmu vienkārši pārbijusies un sadomājusies,ka tā ir taisnība.
Mēs esam tikai draugi...
Tā arī ir...
- Jauki,tad. - Nu jau viņš izskatījās pēc sevis,jo viņš sāka smaidīt un tas man atgādināja mazu mīļu lācīti.