RAIN : BROKEN | 2 | Jeon Jungkook FF ✅

31. daļa

Es biju mazliet satraukusies,kad skatījāmies BTS mēģinājumus,jo es nevarēju Jungkooka vārdus izmest no galvas,jo man bija bail,kas šonakt varētu notikt.
Man no vienas puses gribējās aizlavīties prom,lai tas tomēr nenotiktu,jo es tiešām nebiju gatava un vēl plusā viņš pats ir noguris.
Viņam nebūs vairs spēka tam.
/Gosh.../

Es pamanīju,ka viņš man met kaislīgus skatienus,taču es tos ignorēju,lai nenervozētu vēl vairāk.
Lai skatītos uz Jungkooku vai citiem,man atkal skatiens aizgāja līdz Tae.
Viņš tiešām šodien dīvaini uzvedās.
Es taču viņam teicu,lai ar mani pagaidām vairs nerunā,bet viņam laikam vienalga.
Es smagi nopūtos un pagriezos pret Annu.
- Kas īsti notika,kad sākumā pazudi? - Es viņai prasīju.
Anna uzlūkoja mani un iesmējās.
- Tas bija Jimins,kurš mani aizveda līdz kaut kādam tumšam stūrim...viņš pastāstīja par to spēli un es vairs nevarēju izdvest nevienu skaņu,jo es dzirdēju,ka tu mūs sauc un Jungkookam tieši bija pārējie jāsameklē. - Viņa paskaidroja.
Es  saprotoši pamāju un atkal pievērsu uzmanību pārējiem.
Jungkooks jau atkal skatījās uz mani un izskatījās,ka viņš nevar acis nolaist no manis.
Es piesarku,jo to blenšanu jau vairs nevarēju izsturēt.
Tas nozīmēja,ka viņš ir nogribējies.
/Omg../
/Fuck! Man jātiek prom!/

Es momentā pieliecos pie Annas.
- Es aiziešu uz tualeti...- Es meloju.
Viņa pamāja un turpināja vērot,kā Jimins dejo un smaida viņai.
Es izmantoju izdevību un devos no Dance Practice telpas ārā.

To,protams,pamanīja Jungkooks un jau saprata,kas notiek.
Viņš beidza dejot un piegāja pie Rap Monstera.
- Vari man iedot piecas brīvas minūtes? Es tulīt būšu atpakaļ...- Viņš nervozēja,jo gribēja pasteigties,tevi panākt.
Rap Monster smagi nopūtās.
- Ughh...tad davaj,ātri. -
Jungkooks saņēmis atbildi,uzreiz lielā ātrumā skrēja ārā no telpas.

Tajā brīdī,es biju ģērbtuvē un ģērbu savu mēteli.
Kad pogāju to ciet,kādas divas stipras rokas mani,no mugurpuses apturēja un es dzirdēju smagus elpas vilcienus.
Es sajutu aromātu,ko ļoti labi zināju.
/Ak nē.../
Viņš pierāva mani tuvu klāt un satvēra manas rokas,lai noturētu mani vietā.
Es sastingu vēl vairāk,kad viņš pieliecās man pie auss un izklausījās,ka viņš būtu skrējis maratonu.
Un viņš pat bija nosvīdis.
Es nezināju,ko lai dara.
- Un..kā tu domā..kur tu tagad esi sataisījusies? - Jungkooks čukstēja man tieši ausī,ar savu zemo balsi,kamēr vēl aizvien elsoja.
Tas nemaz nepalīdzēja man nomierināties,jo,kad viņš tā elpoja,es beidzos nost.
- Es...uhh...- Man nebija vārdu,ko izteikt.
- Nu? Vari man paskaidrot? - Jungkooks vairs nevarēja izturēt,ka tā pretojies.

Viņš būtu gatavs paņemt tevi,savā varā,turpat ģērbtuvē,ja tā nebūtu publiska vieta,jo tad jau viņš aizietu pārāk tālu un viņš negribēja tevi uz to uzspiest.

Viņš gaidīja manu atbildi un man palika arvien karstāk,ka likās nosmakšu turpat uz vietas.
- Jungkook...atlaid mani..- Es lūdzos.
Viņš iesmējās un pieliecās man pie sejas,kreisā vaiga,lai paskatītos uz mani.
Tas lika man piesarkt.
- Ko tu teici? Es kaut kā nedzirdēju...- Viņš kaitināja mani. - Es tev neatļāvu pamest šo vietu,bez manas atļaujas. - Jungkooks piespieda mani pie apģērbu skapīšiem.
Es izpletu acis.
- Ko tu dari?!? - Es biju šokā.
Jungkooks pasmīnēja vēl vairāk un pieliecās man tuvāk un es sajutu viņa karsto elpu.
Viņa slapjie mati knapi pieskārās manai pierei un es nezināju,ko lai tajā brīdī dara.
- Mēs taču abi sarunājām,ka tu brauksi pie manis šonakt...vai tad tā nebija? - Viņam tonis bija ļoti nopietns.
Es uzreiz novērsu skatienu.
- Tu gribi būt slikta meitene un neklausīsi mani? - Viņš atkal jautāja,kas lika man izplest acis.
- Ko tu runā? - Es paliku sarkana.
Jungkooks iesmējās un liecās man pie auss,taču apstājās,jo...
- JUNGKOOK!!!! KUR TU ESI?!?! - Tas bija Rap Moster,kurš izklausījās mazliet nikns.
Es uzreiz atgrūdu no sevis Jungkooku.
- Tev jāiet...- Es viņam teicu.