I'll be Ok [ J-hope ]

x.7

Mēs izmantojam iespēju pie mūsu kļūdām

- tu nespēsi nogalināt mani...
Smējos joprojām nazim ieejot dziļāk ādā.
- nēsi naiva...
Viņš pašā dīvainākajā tonī runāja ar mani.
- es jau esmu, bet ne stulba.
Atkal smejos līdz viņš mazliet pievērsa savu skatienu citur.

Viņa roku rāvu uz leju ar visu savu spēku, mazliet ietupjoties ceļos ar abām rokām apķerot naža roku bet, tā lai man tas neko nenodarītu. Aizķēru viņa kāju, naža roku pārlaidu pār sevi  aizliekot viņa roku aiz muguras, laužot to ārā.
- nēsi vairs tik spēcīgs?

Elsojot prasīju.
- cik zemu tu gribi?
Lauzu roku cenšoties vairāk pielikt to pie zemes.
- ej! D***t stulbā k**e!!
Viņš sāpēs bļāva uz zemi.
- Mūsu mājā lamāties nav atļauts...
Teicu joprojām viņam darot sāpes.
- Jimin atrod Yoongi, man vienalga vai viņš guļ vai ko. Ej viņam pakaļ!!
Uzkliedzu uz puišu pusi kur, Jimin izskrēja no virtuves pakaļ brālim.
Paskatījos uz pārējiem.
- Jungkook!  Atnes man govju ķēdi un līmlenti!
- Divi nāk man palīgā ar šo.
Skatījos pie zemes nu jau tupušo Jiwon.
- Taehyung, būsi tik mīļš un atnes spirtu ( 😘) un man ūdeni?!

Būsim ļauni. 😘

Taehyung piegāja pie venden ūdens baķuka un ielēja ūdeni. Jin aizgāja paskatīties vai kāds no viņējiem nav. 
- nu tik jautrība sāksies.
Čukstēju Jiwon ausī.
- tu normāla esi?!
Viņš bļāva, cenšos tikt vaļā no mana satvēriena.
-  pat cilvēks nēsmu...
Ļauni sāku smieties.
- Aiziesim nokārtosim mūsu lietas manā istabā.
😂
Atlaidu viņu vaļā un gāju uz durvju pusi. Tiku parauta uz atpakaļu un viņa roka atradās uz mana kakla žņaudzot mani.
Hobi pieskrēja pie mums un norāva viņu no manis, uzšaujot Jiwon pa seju. Viņam nokrītot pie zemes. Namjoon saķēra viņu aiz rokām.
Hobi pienāca pie manis ieliekot savās plaukstās manu seju.
- vis kārtībā?
Viņš uztraucies skatījās manās acīs.
- es būtu pati tikusi galā...
Nočukstēju novēršot no viņa skatienu.
- Viņš tevi varēja nogalināt!?!
Hobī jau gāja pa gaisu. Uzliku savas rokas uz viņa pleciem. Sākumā viņam sabīstoties pēc tam atslābinoties.
- Hobī, ar mani vis kārtībā.
Devu viņam siltu smaidu un pēc tam apskāvienu.
Jiwon ar Namjoon ar vairs nebija virtuvē, tikai es ar Hobi un Tae kurš laikam meklē spirtu.
- Tae!
- M?
Viņš novēršoties no meklēšanas deva  skatienu.
- kur Jiwon?
- Mmm... Nezinu...
Viņš atsāka meklēt.

Viņš nav stulbs...

Izskrēju ārā no virtuves, Hobi aiz manis. Pirmais kur manas kājas veda, bija viesistaba.  Ātrā solī devos. Suga joprojām gulēja un Jimin mēģināja viņu piecelt. Kā jau biju teikusi viņam, viņu piecelt.
Piegāju pie Yoongi un centos atcerēties teikumu kas, viņu piecēla.
- nae gieogui guseok
han kyeone jarijabeun galsaek piano
eoril jeok jip anui guseok
han kyeone jarijabeun galsaek piano.
Dziedāju viņa dziesmas sākumu, bet šoreiz nekā.
Sāku viņu purināt. Nekas. Asaras tecēja par vaigiem tik strauji ka pat acis sāka migloties un iznāca sāpju kliedzieni.
- ejiet atrodiet Jiwon un atvediet viņu šeit...
Čukstēju šņukstot, asarās.
Hobi pienāca pie manis un uzlika roku uz pleca mierinošā veidā masējot.
- es palikšu ar tevi...
Noņēmu viņa roku.
-  Hobī, ej līdzi Jiminam...lūdzu... Pametām abi pēdējos skatienus un pievērsos Yoongi pievēršanai.

Kāds nostājas man aiz muguras.
Ātri pagriezos un noķēru zobenu kuru, Jiwon taisījās durt. Asins tecēja, asaras lija par maniem vaigiem.
- ne šodien....
Jiwon centās man ar spēku durt taču viņš bija mazliet vājāks. Vērsu zobenu pret sevi ar katru reizi zobenam iegriežoties manā ādā.

Iesitu ar kāju viņam pa viņa vēderu, roku pavēru lai, zobens tiktu nomests pie zemes, pie kājām. Paķēru ātri zobenu un nu jau vērsu to pret viņu.

- tavi pēdējie vārdi.
- es tevi mīlu.
Uz mirkli apstājos taču, neapstājos.
Viņš skatījās uz mani ar nokumušām acīm.
- ja tu mani mīlētu, tu nenāktu šeit un nenogalinātu mani.
Teicu sāpēs ko raisīja zobena atstātās sekas.
- tad nogalini mani.
Viņš atvēra rokās itkā viņam vienalga par notiekošo.
- brīdi domāju ka mēs varētu būt labi draugi, taču nekas vairāk mēs nevarējam jo, es mīlu citu un tā arī paliks. Piedod bet, tā ir patiesība. Es tevi nēsmu mīlējusi un nemīlēšu. Dēļ tevis es tik daudz zaudēju. Mans brālis pat bija gatavs apprecēt tavu nolādēto māsu!?! ..... Kādēļ es?.....
Pasaki man?
Asarās jautāju viņam ar zobenu pavērstu pret viņu.
- es nedrīkstēju pieļaut kā mana māsa aprec viņu! Tāpēc es biju gatavs precēt tevi,pat iemīlēties.
Viņš čukstēja pēdējos vārdus tā lai es tikai dzirdētu.
- beidz melot...
- es nemeloju...
- man pretīgi paliek no taviem meliem... Pasaki man.... Tu tas biji?
Prasīju ejot viņam tuvāk.
- kāpēc lai es to darītu?
- beidz man melot!
Piegāju pie viņa un  iedūra ar zobenu viņa kāja.
- AAAAAAAAAA!!!!!!!!!.. . 

Viņš iekliedzās sāpes nokrītot pie zemes sāpēs.
- Kāpēc!!!
Uzkliedzu viņam taisoties durt viņam otrajā kāja.
- labi...
Viņš brīdi apdomājas.
- Tikai nedur man lūdzu!...
- Klausos...
Viņš aizlīda pie sienas apsēsties.
- man skauda ka esi Hoseok kopā.  Tad mani vecāki lika manai māsai precēties ar Yoongi, bet es to negrasījos pieļaut, jo es tevi gribēju sev. Mirkļi ar tevi nebija tādi kādus es gribēju un ar katru reizi tu man iepatikies vēl vairāk. Kad uzzināju no tavas mātes ka tu esi pie Hoseok es gribēju izjaukt jūsu abu attiecības. Tāpēc mēs ar tavu mammu sameklējām to meiteni Sāru lai, izjauktu jūsu attiecības un būtu tikai mana. Taču pēc tā tu ar vecākiem iekļuvāt vienām no smagākajām avārijām.

Tad tas biji tu....

Pār manu vaigu nokrita kārtējā asara.
Tikai tagad man prātā nāca viens jautājums.
-  bet, kāpēc tu taisījies mani nogalināt ja, jau mani mīlēji?
Nu jau viņš sāka smieties.
- Ha ha, Aaa tas mīļā. Es tevi mīlu un tādēļ arī gribu tevi nogalināt. Man kāds teica ka esi....

Ļoti gaidīšu komentārus par ko viņš varētu par Sun uzzināt kas, viņa ir patiesībā. Par ko pat Sun nezin. 😘 Paldies ka vēl kāds lasa šo... Es to ļoti novērtēju.

고맙습니다! (Gomabseubnida!)
😘😘😘