I'll be Ok [ J-hope ]

x.12

Brīdinu būs dažas perversības un daži lamu vārdi. Ja kādam to negribas lasīt varat izlaist šo un gaidīt nākamo. Ceru ka patiks.
Ar  cieņu autors.

Būs labi,
Būs labi

Pēc tesmit stundām.

Min Embera Sun skata punkts...

Piecēlos mīkstā gultā. Taisījos celties augšā taču kādas svešas rokas mani grūda lēni atpakaļ gultā.
- tu nedrīksti celties.
Kāda sveša balss runāja un sveša sejā raudzījās manī.
- Aaaaa!
Iekliedzos un ātri piecēlās kājās pakklūpjot aiz savas kājās krītot pie zemes.
Nepazīstamais stāvs kurš nebija tik svešs.
- teicu lai necelies.
Viņš maigi sakot nāca pie manis.
- aaaaa!!!!  Nenāc pie manis!!!
Iekliedzos un pabīdījos tuvāk pie sienas.
- es neko nedarīšu tev ...
Viņš teica smīnēdams.
- lūdzu nē...
Teicu raudot.
Nepazīstamais stāvs nāca pie manis  iemetot gultā un sāka pret manu gribu izģērbt. Centos pretoties taču viņš bija stiprāks.
Kāds stāvs iebrāzās pa durvīm un nogrūda puisi no manis. Negribēju skatīties taču sajutu kā kāds apskauj mani. Gribēju jau pretoties taču pierastais aromāts lika padoties.
- kšš es tepat.
Viņš glauda manus matus cenšoties nomierināt mani.
- Jackson ! Nekad vairs nepieskaries viņai.
Viņš bļāva kur laikam bija Jackson .
- Sun ejam.

Viņš saķēra manu roku un veda ārā no istabas. Tikuši ārā apstādināju viņu.
- Hobi.
Viņš pagriezās pret mani un vēroja mani.
- nepinies ar viņu.
Viņš teica un aizgāja prom.
Gāju meklēt savu brāli pa šo lieli māju. Dziļi sirdī cerēju kā viņš ir atmodies. Staigāju kādu pusstundu pa māju līdz izdzirdēju kādā istabā jaukus smieklus. Devos uz skaņas pusi cerot ka visi būs tur. Spēru kāju iekšā taču kad ieraudzīju Hobi ar kādu skaistāku meiteni smejoties paslēpos aiz stendera. Vēroju viņus abus līdz metenes lūpas skāra viņa. Viņas rokas iezagās viņa mīkstajos matos kura rokām bija jābūt manām. Nevēlējos vairs neko redzēt skrēju uz istabu kurā piecēlos. Nepamanīju ka mani vaigi paliek slapji.

Hoseok skata punkts...

Atnācis uz savu istabu atstājot Sun vienu pašu kas, bija pati lielākā kļūda. Piegāju pie skapja rakājoties savās mantās. Kur bija mēs ar Sun kopā. Šķirstīju viegli bildes un uzrakstus kurus mēs kopā rakstījām. Uz mūžu. Viens otram līdz nāvei. Vai kā arī. Mīlestība. Es mīlu tevi. Un tāda gara teikumi.
Kāds pieklauvēja pie durvīm. Ātri paslēpu albūmu zem gultas.
- Iekšā!
Uzsaucu paņemot telefonu  kaut ko pētot.
- Sveiks !
Kāda augsta toņa īpašniece ienāca manā istabā. Uzmetu uz viņas pārs skatus. Nekas īpašs p*****a.
- Ka tevi sauc? Mani sauc Irisa.
Viņa sakrustoja kājas vienu pāri otrai un izgāza savas krūtis un īsā kleitiņa atklāja viņas apenes kuras bija koši rozā krāsā(😅). 
- Heosok.
Teicu nopietns cenšoties nesmieties par meiteni man blakus.
- interesants vārds...
Viņa šķībi paskatījās uz mani un mazliet dīvaini pasmejās.
- Skaistulīt varbūt papriecamies?
Viņa pielienot man prasīja.
- varbūt.
Viņa dīvaini pasmejās un viņas sarkanās krāsotās lūpas atradās uz manām. Uz mirkli man bija šoks un pēc minūtes viņu atgrūdu no sevis. Viņa nokrita netīšām uz zemes taču manas kājas skrēja ārā no istabas, atstājot viņu vienu asarās. Manas kājas veda pie Sun istabas durvīm. Ieskrēju istabā pat nepieklauvējot pie durvīm. Mans stāvs sastinga viņa bija gultā,
asarās.
Piegāju pie viņas.
Viņa paskatījās ar noraudātām acīm uz manu pusi.

Min Embera Sun skata punkts...

Vēros viņa acīs.
Viņš redzēja.
Hobi lēnām virzījās uz manu pusi, nostājas man pretī skatoties no augšās uz mani ar norūpējušies skatienu.
- kas viņa bija?
Nenoturējos un paprasīju man interesējošo jautājumu.
Hobi pasmaidīja un ievilka dziļā apskāvienā.
- nekas, es viņu nepazīstu.
Viņš čukstēja man pie auss.
- bet, kas tad bija tas skūpsts?
Jautāju joprojām.

Viņš teica ka starp viņiem nav tad nav.

Otrais es, ierunājās itkā viņai riebtos.
- viņa ienāca uzdeva pārs jautājumus un noskūpstīja. Es viņu atrāvu no sevis un devos pie tevis.
Viņš atrāvās mazliet no manis un sabļāva ar savām lielajām rokām manu seju veroties tajā nopietni. Līdz viņa maigās lūpas skāra manējās. Tā bija drīzāk kā buča uz lūpām.
- man nevaig viņu.
Viņš uzlika vēl vienu buču uz pieres.
- man
Vēl vienu uz vaiga.
-vaig
Vienu uz otra vaiga.
- tevi ...
Vis beidzot uz manām lūpām liekot taureņiem jeb zoodārzam dejot vēderā.

***
Abi ar Hobi devāmies nolikt manas mantas viņa istabā, jo negribēja lai tas puisis kuru, laikam sauc Jackson vēl kādu reizi  uzbāžas.
Nolikuši mantas istabā Hobi nāca pie manis apskaujot mani no mugurpuses uzliekot savu zodu uz mana pleca.
Uzliku savas abas rokas uz viņa mega rokām itkā baidītos pazaudēt siltumu ap mums.
- tagad tu būsi tikai mana.
Viņš čukstēja man pie auss ar deguna galiņu braucot pa kaklu. Liekot man iekunstēties labsajūtā.
- tikai mana...
Viņš sāka skūpstīt manu kaklu. Kas vēl vairāk darīja mani nemierīgāku. Liekot viņu gribēt vairāk.
- Kšš...
Caur skūpstiem dzirdot manu kunkstēšanu. Viņa rokas aizceļoja zem mana topiņa aizejot pie manām krūtīm kuras viņš maigi / stingri saspieda. Man iekunstoties.
- Aij mīļā ...
Viņš man nedzirdēta seksīgā tonī čukstēja pie manas auss, iekožoties manā auss ļipiņā.

Ko viņš man nodar?

Pagriezos pret viņu nogribējusies noskūpstīju viņu. Gaidīju viņa skūpstu.
- mīļā... Vēlāk turpināsim.
Viņš nopietni man teica ejot uz durvju pusi atstājot mani nesaprašanā.

Stāvēju nesaprašanā kādas piecas minūtes. Atjēgusies paņēmu sev dievieli un sakombinētās drēbes.

Pēc 15min.
Izgāju no vannasistabas ar sakombinētām drēbēm tikai tagad atlika meikaps.

Pabeigusi savu madervu. Paņēmu telefonu un gāju ārā no istabas uzmeklēt kādu no pašiem. Noteikti ka ne Hobi. 😅
Devos lejā pa kāpnēm. Gāju man liekas viesistabas pusi.
Iegājusi lielajā telpā kura tiešām bija viesistaba. Sekcija pie lielajiem logiem ar televizoru un lielu stūra dīvānu.
- Čau visiem!
Teicu ejot pie puišiem kur,blakus Jimin sēdēja Hobi.
- Čau! 
Jimin pasveicināja un pievērsās atpakaļ ar Hobi televīzoram ar ko dzerot.
Piegāju pie Hobi un izrāvu pudeli no viņa rokas.
Paostīju. Degunam saraujoties nepatikā.
- kas tas ir?!
Dusmīga prasīju.
- nekliedz mazā... Tikai alus...
Hobi miegaini teica.
- es biju prom 15 min un jau piedzeries?!
Skatījos uz abiem puišiem.
- vispār jau 30 minūtes.
Jimin izlaboja un pievērsās televizoram.
- vienalga... Cik daudz?
- laikam 5 pudeles
Jimin apdomāja skaitli.
- un cik Hoseok?
- 10.
Hobi noteica un peliecēlas nākot pie manis. Man atkāpjoties pārs soļus.
- alhahols man neko nenodar.
Pie pēdējā vārda viņš uzkrita man virsū.
Agh... Nopūtos.
- Hey! Jimin paņemsi Hobi?
Pateikusi viņš atlūza un nedzirdēja manus vārdus.

Ne... Nopietni?

Nopūtos. Laiks apstājas.
Iznāca no kādām melnām durvīm mans palīgs.
- Saimniec piedodiet bet, ellē valda nemiers. Jums obligāti tur jāierodas.
- Tēvs nevar pats tik galā?
Jautāju ar pārsteiguma balsi.
- viņš ar spēkiem cenšas taču dvēseles ir palikušas nemierīgas.
- labi... Tikai aizvedīšu Hobi.
Demons pienāca pie manis un palīdzēja nest Hobi uz istabu. Noguldījām viņu gultā. Pieliecos pie guļošā stāva un uzliku uz pieres skūpstu.  Beigusi atgāju no viņa un nostājos blakus dēmonam un izgājām pa melnajām durvīm pa kurām palīgs atnāca.