I'll be Ok [ J-hope ]

x.11

ko mēs uzņemam, es būšu kārtīgi man būs labi ...
būs labi...

Nu es biju viena. Tupjot pie zemes asarās. Vis mans augus bija ar viņu asinīm kuras, šļakstijās man virsū tēmējot ar uguns lodēm.
Neilgi piecēlos kājās un devos uz viņa kabinetu. Knapi tikusi augšā devos taisni uz priekšu nogriežoties pa labi. Atvēru maigi kabineta durvis un pēc sevis arī aiztaisīju ciet. Manas kājas veda uz priekšā stāvošo priedes galdu.
Apgāju apkārt galdam iesēžoties ērtajā ādas krēslā. Mana labā roka steidzās zem rakstām galda kur, atradās kādas atslēgas tur pat stāvot kādai lapiņai.

Tā būs tava vaina.

Rokraksts piederēja Jiwon. Izmetu lapiņu miskastē un skrēju pie puišiem.
- Tae kur,tu esi!!
Kliedzu pa visu otro stāvu meklējot durvis kurām, varētu būt šī atslēga.
- Te!
Viņš kliedza stāvu augstāk. Manas kājas ņēma virsroku un skrēja augšā ignorējot sāpes. Ieskrēju telpā kur bija Tae un pārējie puiši.
- Tev ir atslēga?
Viņš prasīja pat nepaskatoties uz manu pusi.
Manas acis aizgāja uz guļošo eņģeli. Atjēdzoties piegāju pie Tae un iedēvu atslēgas.
- Tiki ar viņu galā?
Viņš ķimirējoties ataisīt Jina slēdzeni vaļā jautāja man.
- ja bet, nesaki lūdzu to Hobi...
Cerēju kaut mazākā daļa baidījās ka viņš pateiks nē.
- tikai ar noteikumu kad, tu bez iemesla nenodarīsi nevainīgiem cilvēkiem un ka tu to pati pateiksi.
Brīdī vēros tukšumā un tāda kā transā. Kritiens. Tumsā.

Tae skata punkts...
Brīdis un viņa krita pie zemes. Bija laiks. Viņi tuvojas. Bija jārīkojas ,jātiek prom pirms viņiem. Ātri pieskrēju pie Hob'i un to atslēdzu vaļā pēc tām pie Namjoon atslēdzot. Pieskrēju pie Sun pārpbaudot viņas pulsu un temperatūru. Viņai bija neliels drudzis.
- Kas notika?
Hob'i pienākot pie manis prasīja paceļot Sun rokās. Kura viņa rokās iegūlās tik perfekti.
- Viņa...
Iesāku runāt taču Namjoon mani pārtrauca īstajā laikā.
- nav laika viņi tuvojas mums jādodas pirms viņi nav savākuši Jimin, Jungkook un Yoongi.
Viņš teica nopietni apskaujot Jin no mugurpuses. Priecājos ka viņi jau atklāja viens pret otru ilgi slēptās jūtas. Izskrējām ārā no Jiwon mājās un ātri iesēdāmies joprojām stāvošo uz mauriņa  mašīnu. Iekāpām iekšā un es kā šoferis veikli pagriezu stūri pielaižot gāzi braucu lielā ātrumā ārā no sētas. Tagad bija galvenais tik sveikiem veselies mājās. Pirms lēkta. Piestāju ar strauju piebremzēšanu. Jin nepatikā atsitot galvu pret krēslu. Izlecām ātri no mašīnas un pat neaiztasiot īpaši maigi durvis skrējām iekšā. Hobi ieskrēja iekšā pēc savām un Sun mantām, atstājot Sun vienu pašu mašīnā.
- kravājas mēs pametam so visu!!!
Namjoon ieskrienot nokliedzās sēžotajiem Jimin un Jungkook un, tur pat guļošam Yoongi.
Abi kā dzelti piecēlās un skrēja augšā pēc mantām.
Pats mazliet vēl nolukojos uz hyung un skrēju uz istabu pakaļ savām mantām. Ieskrējis paņēmu no skapja savu lielo čemodānu un vis nepaskatoties metu iekšā. Paņēmu čemodānu un vilku to ātri lejā pie reizes ieskrienot virtuvē saliekot vēl kādā somā paiku un vēl kādā seifā atrasto naudu. Izskrēju laukā kur, jau Jungkook kravāja mašīnā savu koferi. Labi ka bija vēl kāda mašīna savādāk mēs tur neietilpstu. Skrēju vēl iekšā vēl pēc kādiem plediem. Tos paņēmu atradu vēl ko tā bija nobružāta grāmatiņa paņēmu intereses pēc līdzi. Hobi gāja ātrā solī ar savām un Sun mantām. Līdz ar viņu nāca Namjoon ar Yoongi uz pleciem. Viņš to iecēla otrās mašīnas aizmugurējos sēdekļos viņu piesprādzējot un ar pledu apsedzot. Jimin nāca ar savām un Yoongi mantām ārā no vasarnīcas kur, nebija droši nemaz. Jimin hyung mantas ielika Namjoon mašīnā un pats ar savām nāca uz manu. Vēl pēdējais iznāca Jin kurš arī aizslēdza durvis pametot atslēgas uz Hobi pusi. Viņš tās noķēris devās uz mašīnu un apsēdās aizmugurējais sēdekļos ieguldot Sun savā klēpī un to apskaujot apsedzot Sun ar plānu pledu.
Pie manis pienāca Namjoon.
- drīz viņi zinās ka te esam līdz ko viņi sapratīs ka neviena nav izsekos. Viņi nav stulbi jāizdomā straķēdija un vēl ātri.
Brīdi klausījos viņā taču kaut kas liedza man iet un darīt.
- labi kāds plāns?
Prasīju novaldot savu uztraukumu.
- tu brauksi pa rietumu pusi es par austrumu. Satiksimies pie Jackson. Es jau brīdināju viņu kā ieradīsimies pēc tām viņš mūs aizvedīs uz kādu drošu vietu Seolā.
Viņš beidza ar nopūtu.
- Tieksimies tur Tae. Nesalaid neko grīstē.
Pamāju ar galvu un devos uz šofera vietu. Maigi iztsūrēju no laukuma un braucu pa kreisi ,Namjoonam pa labi mūsu ceļiem šķiroties. Kādu brīdi braucu pa šoseju klusumā.
- Mums jāiet līdz slimnīcai.
Hobi no aizmugurējā sēdekļa sacīja ar uztraukuma piegaršu. Piedevu gāzi un braucu uz norunāto vietu.
- Pie Jackson viņu pārbaudīsim.
Teicu mazliet paskatoties uz Hobi pusi un pēc tām atpakaļ uz ceļu pievēršamies.